Paplašinātā meklēšana

‡ àizpraûlêt Dunika, Frauenb., PS., Trik., aizpraulêtiês Stenden, zu modern anfangen: aizpraulēji(e)s kuoks.

Avots: EH I, 43

‡ I apgràulêt ² Golg., KatrE., Selsau, auf(fr)essen, verschlingen: a. visu ēdienu.

Avots: EH I, 83

‡ II apgraulêt, mit Kuhmist beschmutzen Bers.: luopi apgraulējuši visu laidara priekšu. Refl. -ties, sich mit seinen Exkrementen besudeln Bers.

Avots: EH I, 83

‡ III apgraulêt "apkuošļât (vom Vieh)" Peb.

Avots: EH I, 83

‡ IV apgràulêt ² Sessw. "sehr oberflachlich (nachlässig, eine Arbeit) verrichten".

Avots: EH I, 83

appraûlêt, intr., ringsum modern, faulen: appraulējis kuoks.

Avots: ME I, 112

atkaũlêt, tr., abdingen: sievas raudzīja kādus vairāk atkaulēt BW. I, S. 194.

Avots: ME I, 165

‡ atšmaulêt, zurück-, wegstreichen Heniņ: a. matus nuo pieres.

Avots: EH I, 174

‡ aulêt "raudāt jeb aulekšuot" Warkl.

Avots: EH I, 187

braulêt L., in der Brust sein.

Avots: ME I, 326

[dakaũlêt Drsth., noch dazu ausbedingen.]

Avots: ME I, 433

gaûlêt ² , laut schreien, rufen Karls.; [wohl aus gavilẽt].

Avots: ME I, 611

graulêt, - ẽju, auch graulât, - ãju, mit vollem Munde langsam essen Druw., Erlaa, Nerft, Etn. I, 106; [gràulêt ² , fressen, schlingen Lis., Kreuzb.]; kâ graulāt sagraulājis A. XII, 815.

Avots: ME I, 639

I graulêt: ve̦ci luopi, kam nav lāga zuobu, vienmē̦r graulē (gausi ēd) Schwanb.; "ēst neknasti" Wessen; vgl. zur Bed. auch ‡ apgraulêt III und IV.

Avots: EH I, 399

‡ *II graulêt, zu erschliessen aus ‡ apgraulêt II.

Avots: EH I, 399

‡ ìekaũlêt handelnd, feilschend erlangen (einnehmen): labi būtu, ja varē̦tu vairāk ie. Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 27.

Avots: EH I, 519

ìepraûlêt, anfaulen: iepraulējis uozuoliņš BW. 13041.

Avots: ME II, 53

‡ izčaulêt, = izluôbît, aushülsen Wessen.

Avots: EH I, 439

‡ izgràulêt(iês) ² Lubn. "= izêst(iês)": izgraulējuši visu.

Avots: EH I, 449

‡ izgràulêt(iês) ² Lubn. "= izêst(iês)": izgraulējuši visu.

Avots: EH I, 449

izkaũlẽt, tr., abdringen, erfleichen, erbetteln, erwipken Ahs.: ķēniņš iznācis vienu zaķi izkaulēt LP. IV, 203. meita izkaulēja vēl klāt divi mārciņas vilnas Vēr. II, 204. māte izkaulēja sev tiesību dzīvuot kādā nuo spārniem Stari II, 102. izkaulēt, lai atlaiž tevi A. XI, 545. Refl. - tiês,

1) lange feilschen, dingen:
gan saimnieks izkaulējies, bet lē̦tāki ne par kuo nedevis Etn. III, 31;

2) für sich abdringen, erbitten, erbetteln:
bērni izkaulējās nuo mātes lampiņu Anrop. II, 119. velti pēc tās palīga izkaulējies Stari II, 328. lūgdamies izkaulējas sev vienu ruozīti BW. V, S. 225.

Avots: ME I, 749

izķaulêt, tr., ausessen, gehörig essen: izķaulē vai par pieci, er isst so viel, wie fünf andere zusammen.

Avots: ME I, 759

izmaulêt: "izgrambuot" Etn. IV, 146: i. ceļu.

Avots: EH I, 465

izmaulêt, tr., auswühlen, ausfahren: cūkas ir sienmalas izmaulējušas Druw. Etn. II, 81. nuogājis pāri verstes pa izmaulē̦tuo dubļainuo ceļu Wid. slapjākās vietās izmaulēsim krietnus caurumus Vīt. 20.

Avots: ME I, 769

izpraûlêt: izpraulē̦ts, im Innern faul (hohl) geworden: izpraulē̦tuos kuokus kaldāmās Janš. Mežv. ļ. Il, 466. ‡ Subst. izpraûlējums, eine Höhlung im Holz, die sich durch Ausfaulen gebildet hat: kuoka ... izpraulējumā ... savijis sev ligzdiņu Janš. Dzimtene V, 423.

Avots: EH I, 474

izpraûlêt, izpraûluôt, intr., im Innern ausfaulen: ve̦ci kuoki izpraulējuši BW. 27675, 5. izprauluojis uozuoliņš gaida bišu ielienuot 13041.

Kļūdu labojums:
uozuoliņš = uozuoliņš 12333, 1.
gaida bišu ielienuot 12333 = izpraulējis (Var.: izpraulājis) uozuoliņš gaida bišu ielienuot 13041

Avots: ME I, 785

‡ izsmaulêt Laud., = izsmaulât.

Avots: EH I, 481

‡ izšmaulêt Wizenhof "izmuļķuot".

Avots: EH I, 486

kaũlêt, - ẽju,

1) dingen, feilschen
LD.; das Aktiv gew. in der Zstz. mit nuo -;

2) mit Hörnern fechten wie die Böcke
L. Refl. - tiês,

1) feilschen, dingen:
guovs e̦suot pārduodama, un nu sākuši kaulēties LP. VI, 200. pēc ilgas kaulēšanās salīga par pusrubli BW. III, 1, 52;

2) durch vieles, unaufhörliches Bitten etwas zu erlangen suchen:
dē̦ls sāka kaulēties, lai tā sieva atlaiž viņu uz mājām LP. VI, 335. lūdzas kaulē̦damies, lai braucuot līdz V, 318;

3) mit den Hörnern kämpfen
U., spielend mit den Hörnern kämpfen C.;

4) mit Eiern schlagen (zu Ostern).
Zu li. kaũlyti "durch vieles Bitten zu erlangen suchen"; [kaũlytis "торговаться; ссориться", kaulỹs "клянча", woneben bei Būga РФВ. LXV, 316 li. kaũnyti u. kaũzyti "beharrlich bitten", und nach Berneker Wrtb. I, 642 zu ai. kōlāhalaḥ "Geschrei von Tieren und Menschen", čech. kulík "Regenpfeifer". In der Bed. "mit Hörnern kämpfen; mit Eiern schlagen" dagegen wohl zu kaut(ies)].

Avots: ME II, 174

I kaũlêt, ‡

3) "harte Gegenstände aneinanderschlagen"
(mit àu ² ) Auleja: k. riekstus Auleja. k. uolas (zu Ostern) ebenda, Wessen; ‡

4) stark blasen (vom Wind)
Seyershof (mit aũ ): tas laiks kaulēs, kamē̦r sakaulēs liêtu. Refl. -tiês, ‡

5) "pūlēties" (mit aũ ) Seyershof, "sisties ar darbiem" Wessen: viņš ar tuo zirgu kaulējas vie˙nādi ("versucht mit Hilfe des Pferdes zu grösserem Verdienst zu gelangen").

Avots: EH I, 594

‡ II kaulêt, würfeln: par maniems svārkiems kaulējuši Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 143). Refl. -tiês Ev., würfeln.

Avots: EH I, 594

[II ķaulêt, mit Fäusten schlagen (von Kindern gebraucht) PK. n. U. ; ķaũlêt "dauzît": tas gan var tuos traukus ķaulēt Salis, Wolm., Bauske.]

Avots: ME II, 357

I ķaûlêt,

2): auch Saikava; ķaulē (vērpjuot) pavedienu kâ virvi Druw. vai šis nu māk? ķaûlē tik! KatrE.

Avots: EH I, 691

I ķaûlêt, -ẽju, ķaulât, -ãju Druw.,

1) essen
Smilt.: tas tādām mutēm ķaulē maizi, it kâ būtu piecas dienas pie mieta bijis Stockm. n. Etn. I, 58 ; [ķàulēt ² Kl., unästhetisch essen] ;

2) eine Arbeit plump, ungeschickt verrichten
Ar., Smilt., Druw.

Avots: ME II, 357

II ķaulêt: ķ. (pejorativ) zirgu pa pašu purnu (mit aũ ) Orellen. ‡ Refl. -tiês Lems. (mit aũ), = daûzîtiês, trùokšņuôt.

Avots: EH I, 691

‡ ķàulêtiês ² Kaltenbr., sich (ab)lösen, -schälen: cements ķaulējas zemē.

Avots: EH I, 691

knaũlêt,

1): auch (mit au ) N.- Bergfried, Panemune, Schwitten; ‡

2) "(ver)nieten"
Freudenberg. Refl. -tiês: auch (mit au) Freudenberg, N.- Bergfried, Schwitten.

Avots: EH I, 628

knaũlêt [um Bauske], schlagen Kav. [Refl. - tiês, gegenseitig schlagen: ar uolām um Bauske.]

Avots: ME II, 243

maulêt, ‡

2) ein Loch, eine Vertiefung) aushöhlen
(mit àu ² ) Bērzgale. Zur Etymologie s. Kiparsky Die gemeinslav. Lehnw. aus dem Germ. 49.

Avots: EH I, 786

maulêt, ausfahren: tagad ceļi kâ maulēt izmaulē̦ti Vīt. 66., [Bers.].

Avots: ME II, 569

[nùoaũlêtiês Lautb. "nuoskraidīties": bē̦rnu nuoaulējies.]

Avots: ME II, 758

nùokaũlêt, tr., abdingen, abfeilschen: nu zellis kaulas, kaulas, nevar nuokaulēt LP. VI, 696. Refl. - tiês, sich abfeilschen, abdingen: ļaujas nuokaulēties MWM. XI, 187.

Avots: ME II, 795

[nùoķaulêt, verhunzen, unschön machen: n. (= neglīti nuopît) vîzes Saikava.]

Avots: ME II, 805

nùopraulêt, abfaulen Spr.

Avots: ME II, 834

nùosmaũlêt, beschmurge1n: ēdienu Kand.

Avots: ME II, 854

nùošmaũlêt, tr., beschmutzen: bē̦rnam nuošmaulē̦ta mute Paul. Refl. -tiês, sich besabbeln, sich beschmutzen: bē̦rns nuošmaulējies kâ sivē̦ns Paul.

Avots: ME II, 869

‡ paķaûlêt KatrE. "neglīti pataisīt": diez kâ tur nevar pataisīt, - jā nu kâ p˙!

Avots: EH II, 146

[pakaũlêtiês,

1) ein wenigfeilschen;

2) Eier rollen
U.;

3) sich die Zeit vertreiben
U.]

Avots: ME III, 42

[papraûlêt, ein wenig modern: papraulējis kuoks.]

Avots: ME III, 83

pìekaũlêt, zudingen, sich obendrein (etwas) ausbedingen: piekaulēju nuo žīda vēl kādas adatas klāt.

Avots: ME III, 256

pìeķaulêt,

1) (fr)essend anfüllen:
p. pilnu vē̦de̦ru plāceņa ar me̦du Bers., Sessw., Golg., N.-Peb., Kalz., Druw. luops pieķaulējis ² (hat fressend vollgestreut) visu kūts priekšu siena zâlēm Druw.; mit einer weichen Masse voll. stopfen Lennew.;

2) ungeschickt arbeitend anfüllen:
p. (vērpjuot) pilnu spuoli neglītu pavedienu Druw.;

3) "anschlagen":
p. bildi pie sienas Seppkull (mit aû ^2);

4) "= piekaut" Grünh. (mit aû ^2);

5) = pìekaũlēt Dreilingshof (mit aû ² ).

Avots: ME III, 263

praûlêt C., Kl., prt. -ẽju,

1) modern:
skrej, bitīte, . . . gar prauluošu uozuoliņu! BW. 12333 var.;

2) glühen (wie modriges Holz im Dunkel)
St.

Avots: ME III, 379

sakaũlêt, tr., dingend, feilschend erlangen, erreichen.

Avots: ME II, 646

‡ II sakaũlêt Seyershof, = sapùst 4: laiks kaulēs, kamē̦r sakaulēs liêtu.

Avots: EH XVI, 416

‡ III sakaulêt Berzgale "sasalt": sakaulējuši dubļi.

Avots: EH XVI, 416

‡ IV sakaulêt (?) Wessen, = saķaulêt 1.

Avots: EH XVI, 416

saķaulêt,

1) zerschlagen:
saķaũlēt bļuodu Wolm., Salis, Widdrisch;

2) gierig aufessen
(mit àu ² ) Lis., Golg.;

3) liederlich vermauern:
mūrnieks krāsni tikai saķàulējis ² Lis., Golg., Adleenen.

Avots: ME II, 662

sapraulêt: mit aû AP. - "(sapraulāt) Für." ME. III, 707, zu verbessern in "(sapraulēt) Für.".

Avots: EH XVI, 438

sapraulêt L., Wid., sapraulât, intr., verfaulen, vermodern, ausfaulen, vermasern (sapraulāt) Für. I (unter praulis): sapraulējis kuoks Hiob 41, 18. sapraulējis (Var.: sapraulājis, izpraulējis, izburbājis, izduobājis, iztrūdājis u. a.) uozuoliņš BW. 13041, 7. saspārdīju sapraulēj[u]šu (Var.: sapuvušu) bē̦rza ce̦lmu 15097, 2, sapraulājuši ir viņu tikumi Stari II, 203.

Avots: ME II, 707

sasmaũlêt,

1) beschmutzen
Wolm.; begeifernd belecken: guovs teļam galvu sasmaulējusi Arrasch;

2) "sasist": s. uotram galvu Bauske.

Avots: ME III, 738

sašmaulêt, l längere Zeit weinen, heulen Spr.

Avots: ME III, 758

šaulêt, flattern L. I, 246. Refl. -tiês Mag. XIII, 2, 68, U., = šaulâties.

Avots: ME IV, 6

‡ sàulêtiês ² Rugāji, sich sonnen.

Avots: EH XVI, 460

I smaũlêt Wolmarshof, ẽju, sabbeln, schmurgeln Wid. Refl. -tiês Wolmarshof, (mit àu ² ) Saikava, = smulêtiês; vgl. smaulis I.

Avots: ME III, 955

II smàulêt ² : "ilgstuoši skaļi un lieliem paņēmieniem raudāt" Saikava.

Avots: EH II, 534

II smàulêt ² Saikava, -ẽju, anhaltend weinen (von Kindern): ir gan palaidnis! smaulē vienā smaulēšanā, ne apklausīties nevar! Laud. Etwa zu mhd. smollen "schmollen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 687 und Fick Wrtb. III ^4, 531?

Avots: ME III, 955

‡ III smaulêt,

1) "essen"
(mit aũ ) Kegeln: nepel, smaulē tik iekšā!

2) "trinken"
(mit àu ² ) Saikava.

Avots: EH II, 534

‡ *šmaulêt, zu erschliessen aus ‡ atšmaulêt, ‡ izšmaulêt und nùošmaũlêt.

Avots: EH II, 648

šmàulêt ² Saikava, = smaulêt II, heulen, schluchzen Spr.: večuks tâ bija piesūcies, ka sāka šmaulēt (= raudāt nuopurduļuojies) Saikava.

Avots: ME IV, 83

‡ taûlêt Stom. "lē̦ni:, tūļīgi runāt".

Avots: EH II, 669

traulêt "?"

Avots: ME IV, 226

uzkaũlêt: "1)" ME. IV, 340 zu streichen!

Avots: EH II, 724

uzkaũlêt,

1) dazufeilschen:
uzkaulēt vēl vienu latu virsū. Refl. -tiês, sich (mit Erfolg) aufdrängen, auf etw. bestehn: uzkaulējās, lai tuo kādu gabalu pave̦d.

Avots: ME IV, 340

‡ čiñkâtiês Dond. "kaulēties": ar žīdiem daudz jāčinkājas.

Avots: EH I, 290

[kauluôtiês U., = kaulēties.]

Avots: ME II, 176

pakùksnîtiês ² sich vorwėrtsbewegen: tagad ceļi kâ maulēt izmaulē̦ti, maz par dienu var pakūksnīties uz priekšu Vīt. 66.

Avots: ME III, 52

I tielêt, Refl. -tiês: "kaulēties; ķilduoties" Salis; "tiepties, vilcināties, ķircināties, ķīvēties" Nötk.

Avots: EH II, 687

I tielêt, -ẽju,

1) auf jem. etwas schieben, ihm etwas zurechnen, aufbürden
L., St., U.;

2) überreden
Wessen, Wid.;

3) ahdingen, erfeilschen
(mit ìe ² ) Saikava: saimniece sāka tielēt nuo žīda duci adatu Saikava;

4) widersprechen, in Abrede stellen
Wessen. Refl. -tiês, sich streiten, unverträglich sein Bergm. und Seew. n. U., Spr., N.-Peb., (mit iẽ ) C., Jürg., Pe̦nkule, Ramkau, Siuxt, (mit ìe ² ) Adsel, Bers., Gr.-Buschh., Kl., Marzen, Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., hartnäckig auf etwas bestehn, sich steifen Serben n. U., Mag. XIII, 3, 51, Bers., Sessw., (mit iẽ) Nötk., (mit ìe ² ) Lubn., Meiran, (mit iê) Bers., Kalzenau; feilschen Meselau, N.-Peb., Ruj., (mit ìe) Weissenstein, Wenden, (mit ìe ² ) Bers., Lubn., (mit iê) Bers., Kalzenau, Stom.; sich zieren (mit iẽ) Bauske, Grünw., Jürg., Libau, Nötk.; stolz tun, sich brüsten Wid.; hartnäckig widersprechen Lennew., (mit iẽ) MSil.: duod, māmiņa, meitu savu! kuo tik ilgi tielējies? BW. I32681 (ähnlich: 14710, 1 var.). netielējies tik daudz un sit saujā! Grünw. netielēšuos ar jums par tuo. sāks šī tielēties ar sulaini LP. VI, 1008, tielējušies, kamē̦r atdevis spieķīti 1022, tirgū kaulēties un tielēties ar zirgu mietniekiem RA. strādnieks tielējas algas dēļ Schibbenhof. tielējas kâ žīdi Ramkau. talka tielē jas (ziert sich) nākt pie galda Bauske. Subst. tielêšana L., St., die Beschuldigung; tielê̦tā]s L., St., wer andern gern was zur Last legt. Wohl von tielis resp. tiele abgeleitet, das nebst tieņus zur Wurzel von tītīt(ies) gehören könnte; anders (zu osset. telun "schütteln, erschüttern") Petersson Etymol. Miszellen 8.

Avots: ME IV, 210

uzdegt (li. uždègti "anzünden"),

1) anzünden
(perfektiv): uguni;

2) Part. praet. act. uz˙dedzis, verpicht (auf etw.): gadās... pircējs un sāk uz˙dedzis kaulēties Vīt.

Avots: ME IV, 324