piekaut
pìekaût,
1) viele schlachten:
saimniece guodam piekāvusi daudz cāļu;
2) durchprügeln:
ņē̦muši jaunuo vīru piekaut LP. V, 207. aizstāvēt piekautuos bē̦rnus MWM. XI, 216. viņš piekauj savu veceni JR. V, 98. Refl. -tiês, sich abquälen, abschinden: viņš, nabaģelis, visu dienu strādādams piekavies uz pēdējuo Janš. Paipala 56.
Avots: ME III, 256
1) viele schlachten:
saimniece guodam piekāvusi daudz cāļu;
2) durchprügeln:
ņē̦muši jaunuo vīru piekaut LP. V, 207. aizstāvēt piekautuos bē̦rnus MWM. XI, 216. viņš piekauj savu veceni JR. V, 98. Refl. -tiês, sich abquälen, abschinden: viņš, nabaģelis, visu dienu strādādams piekavies uz pēdējuo Janš. Paipala 56.
Avots: ME III, 256