Paplašinātā meklēšana

àizkàusêt, ‡

2) schmelzend
(tr.) hinter etwas geraten machen: a. kam sniegu aiz kakla Warkl.

Avots: EH I, 29

àizkàusêt, tr., ermüden: tas mani pavisam aizkausēja.

Avots: ME I, 31

‡ àizsàusêt, zu dörren (trocknen, tr.) anfangen Bauske: vējš aizsausējis laukus.

Avots: EH I, 47

apkàusêt,

1) tr., matt machen
Neik.;

2) rund herum abschmelzen:
apkausē̦ti cukura gabaliņi.

Avots: ME I, 93

‡ apsàusêt,

1) = apsàust: ceļš apsausējis Segew., Siuxt;

2) = apsusinât: a. veļu, sienu, apavas, dubļus Bauske, C., Selsau, Warkl.

Avots: EH I, 111

ataũsêt, ataũsît [li. atáušyti] PS., C., tr., fact.,

1) abkühlen, kalt werden lassen:
putru, ēdienu ar pavārnīcu laistuot nuo pāriešanas atturēt;

2) erquicken, laben
Ruj. n. U. Cf. li. austis, sich erquicken, atausimas "Erquickung" [zu lesen wohl mit auš-, s. Grünenthal Изв. XVIII, 4, 127 und unten ausêt].

Avots: ME I, 149

‡ atgausêt,

1) absparen:
vai nedevu es... nuo maizes..., kad es pats sev atgausēju Rainis VI, 277;

2) "zur Genüge sättigen"
Wessen.

Avots: EH I, 141, 142

atkàusêt,

1): uz uguns nevar luodē̦tu trauku likt, tad var a. luodējumu Siuxt; ‡

2) auf-, lostauen machen
Siuxt u. a.: a. spaini, zābakus. lietus dīķi (zemi) atkausējis.

Avots: EH I, 147

atkàusêt, tr., abschmelzen, zum Schmelzen bringen: le̦du nuo trauka Smilt.

Avots: ME I, 165

aũsêt (unter aũsît): auch Salisb.

Avots: EH I, 188

ausêt, s. ausît.

Avots: ME I, 227

[gausêt U., = gausīt.]

Avots: ME I, 612

ìekàusêt,

1) irgenwo hinein etwas auflösen, ausschmetzen:
iekausēt sāli vai cukuru ēdienā Wend., Bers., Adsel. svinu iekausēt ieduobumā Altrahden. nuokāvām viņdien vepri, jāiekausē nu tauki Kokn.;

2) etwas ins Eis einfrieren lassen [?]; in geschmolzenem Blei etwas befestigen
Bers.;

3) viņi mani tur iekausējuši, man brachte mir dort einen tüchtigen Rausch bei
Ruj. n. U.;

4) in Alt - Rahden bedeute iekausēt: "cilvē̦ku tik ilgi vārdzināt, kamē̦r piekausē."

Avots: ME II, 26

[ìesausêt, tr., trocknen: sìenu (bez saules žavējuot) Bauske.]

Avots: ME II, 61

izkàusêt, tr., ausschmelzen: uguns dzelzi izkausēja BW. 8988. kalējs izkausējis alvu LP. IV, 167. izk. sviestu, sgienu, taukus. Subst. izkausẽjums, das Ausgeschmolzene, die Auflösung.

Avots: ME I, 749

‡ izķaûsêt ² Frauenb., gierig aus(fr)essen.

Avots: EH I, 460

I kàusêt, - ẽju, fakt. zu kust,

1) schmelzen:
alvu, taukus. gadu aiz gada gŗūtums kausē sirdi kâ ceplī Aps.; kausē̦ts stikls, Schmelzglas;

2) müde machen:
Rīgas ceļi, smilšu ceļi, kausē labus kumeliņus BW. 31836.

Avots: ME II, 177

II kausêt: viel essen - auch Blieden.

Avots: EH I, 595

II kausêt, - ēju, [schöpfen Für. I]; viel essen Zabeln n. U. [Nebst li. kaũšti "essen, trinken" ] zu kaûss? [Vgl. etwa d. Suppe löffeln.]

Avots: ME II, 177, 178

[III kausêt, _ kûsât, überwallen * putra kausē Erlaa n. U., die kochende Grütze steigt empor.]

Avots: ME II, 178

ķausêt,

2): auch (mit aũ ) Kegeln, Lemb., Lems., (mit àu ² ) Bērzgale, Kalnemois; "biezu ēdienu ēst" (mit aũ ) Salis; ‡

3) "spuolēt" N.-Peb.: ķausīšus ķ. ‡ Refl. -tiês (mit aû ² ) Seyershof "biezu ēdienu gatavuot": ķ. ar kāļiem, burkāniem, kāpuostiem.

Avots: EH I, 692

ķausêt, -ẽju, tr.,

1) alles durcheinandermischen (bes. Flüssiges)
Neik. n. U. ;

2) schlingend und schluckend essen
Frauenb.

Avots: ME II, 358

kàusê̦tava ,* das Schmelzwerk: tuo es kausēšu savā kausē̦tavā MWM. II, 737.

Avots: ME II, 178

‡ knaũsêt, zu erschliessen aus paknaũsêt.

Avots: EH I, 628

‡ kņausêt Bērzgale, viel essen, schlingen.

Avots: EH I, 636

kràusêt,

1): auch Frauenb.; Siuxt (mit aû ² ); ‡

2) mit einem Knüppel schlagen
(mit aû ² ) Frauenb.; ‡

3) rasch schlucken
(aus Fehteln? in einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 644

kràusêt, [kràusēt ² Lis., kraûsêt ² Ruj.], - ẽju, krausît N. - Schwanb. [li. kraušýti "пихать", "zertrümmern"], tr., stampfen, Gerstenhacheln auf der Tenne mit der Dreschrolle oder mit Pferden (ab)stampfen Autz [hier mit aû ² ], Smilten, Ruj. [Nebst krusa (s. dies) zu li. krùšti "stampfen" aksl. kruхъ "Bruchstück", gr. χρούω "stosse", ahd. (h)roso "Kruste, Eis" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 628 f., Boisacq Dict. 522, Walde Wrtb. ² unter cruor.]

Avots: ME II, 264

[nùoausêt, = aušât mit Perfektivbedeutung: nuoausēt baļķiem galus N. - Peb.]

Avots: ME II, 758

nùokàusêt, tr.,

1) abmüden, abmarachen:
daudz suņu zaķi nuokausē. tad vābība tuo sāka nuokausēt A. XI, 126;

[2) (einen Teil) abschmelzen
(tr.) LKVv. Refl. - tiês, müde werden Kundz.

Avots: ME II, 795

‡ nuokraûsêt ² Frauenb., Siuxt, (Gerstenhacheln) abstampfen (abdreschen): mieži jau nuokrausē̦ti. Refl. -tiês Seyershof, = nùokràusîtiês ² : mieži tik tīri nuokraûsējās ² , ka ne˙viena akuota vairs nav klāt.

Avots: EH II, 55

nùosàusêt, s. nùosàust.

Avots: ME II, 844

[pakàusêt,

1) ein wenig schmelzen
(tr.): p. taukus;

2) ein wenig ermüden
(tr.) Kl.]

Avots: ME III, 42

[pakrausêt, ein wenig kràusêt: p. miežus Lis.]

Avots: ME III, 48

pãrkàusêt, tr., umschmelzen: taukus.

Avots: ME III, 159

pìekausêt,

1) hinzuschmelzen:
piekausē̦ts citiem metaliem Konv. ² 502;

2) vollschmelzen;

3) ermüden, abmatten, abspannen, schwächen
U., Wain., Nerft: brangs bērītis, bet tikai jau peļņā braukšanas piekausē̦ts Purap. Kakt. 92.

Avots: ME III, 256

sakàusêt, tr.,

1) zerschmelzen
{perfektiv): sakausējis alvu labi šķidru LP. I, 147. viņš sakausēja sirdis klausītājiem Kundziņš Kronw. 260;

2) zusammenschmelzen;

3) abjagen, müde machen
Spr. Refl. -tiês, zusammenschmelzen (intr.).

Avots: ME II, 646

sakrausêt, die Hacheln der Gerste abstampfen U.

Avots: ME II, 654

sasausêt Golg., sasausinât Warkl., austrocknen (tr.): s. sienu.

Avots: ME III, 727

sàusêt,

1): šņabis sācis rīkli s. Jauns. Raksti III, 185. lāses s. Skalbe Raksti III (1938), 335.

Avots: EH XVI, 461

sàusêt C. (li. sausė´ti, intr., trocknen), -ẽju,

1) tr., trocknen;
sausējamais papīrs CTR. I, 57, Löschpapier;

2) intr., trocken werden
U.

Avots: ME III, 775

uzkàusêt: uzkaûsēju ² (= pārkausēju) pannā taukus Frauenb.

Avots: EH II, 724

uzkàusêt, aus-, auf-, losschmelzen (tr.): uzkausēt sasalušu zemi, sniegu. minerālvielas, kuras nav ūdenī uzkausējamas Preip. 21. aizsalušu trūbu uzkausēt.

Avots: ME IV, 340

uzsausêt, trocken werden: zeme uzsausējusi Siuxt.

Avots: ME IV, 375

atkusinât, wie atkausēt, schmelzen, wieder zum Schmelzen bringen, fact. von atkust, intr., inch.,

1) ab-, auf-, lostauen:
smilgas stiebriņš atkusis luokās RSk. II, 140. Übertr.: šai sirds atkususe LP. VII, 1200.

Avots: ME I, 169

bir̂ga [PS., Wolm., bir̂gs Lis.],

1) der Dunst, Kohlendampf, Qualm:
kad krāsni par agru dzisina, tad izceļas birga. ķēķī nuo grīdas līdz griestiem bija birga nuo zuošu, pīļu un daudz citiem cepešiem Sudr. E. pārkausēties kâ pe̦lnu birgā ze̦lts Duomas III, 1250;

2) fig. der Rausch, Dusel:
viņš bija bāls nuo vakarējās birgas. sāpju un muoku laimes birgā JR. VII, 172; krietnu birgu samest, saufen. Wohl zu apr. birgakarkis, Kelle, aubirgo, Garkoch, [alat. ferctum, eine Art Opferkuchen; vgl. Trautmann Apr. Spr. 312, Walde Wrtb. ² 285, J. Schmidt Vok. II, 338 f., Reichelt KZ. XXXIX, 35, Persson Beitr. 860 u. a.].

Avots: ME I, 297, 298

izkusinât, tr., ausschmelzen: aitu taukus izkusināja Mag. XII, 3, 62. Gew. izkausēt.

Avots: ME I, 757

[izlaîdinât,

1) "izkausēt": taukus Domopol;

2) Gefrorenes aufwärmen, auftauen lassen
Bers., Ronneb., u. a.;

3) Gerstenkörner ausbreiten und anfeuchten, um sie zur Malzbereitung keimen zu lassen
Mar.; izl. (= plāni izklāt) sìenu, linus N. - Peb., Mitau;

4) "bespringen lassen":
izl. ērzeli Karkel;

5) izlaidināt luocekļus Druw., Wessen "nuo grūta darba piekusis nuogulties uz atpūtu";

6) izl. bites, luopus, die Bienen, das Vieh ausfliegen resp. (aus dem Stall) hinausgehen machen Weinsch.;

7) izl. drēbi, ein Kleid auslassen, d. h. weiter od. länger machen Weinsch.;

8) "abkühlen":
izl. sniegā nuokarsē̦tu dzezi Sessw.;

9) ausfliessen machen, leer werden lassen:
peles maisu izlaidinājušas, t. i. izgrauzušas maisu, un labība izbirusi Stolben.]

Avots: ME I, 760

kausinât, fakt. zu kust, = kausēt 2 Spr.; [kaûsinât ² Ruj.,

1) wiederholt müde machen;

2) schmelzen:
kaûsināti ² tauki Ruj., Salis].

Avots: ME II, 178

krusa (li. krušà [wohl mit š aus sk̑]),

1) der Hagel:
krusa birst, nāk, n. Manz. auch kr. me̦t, es hagelt. krusa nuosit labību Etn. II, 179;

2) etwas hageldicht Niederfallendes:
man šņāca pakaļ akmeņu krusa Skalbe. Zu krausēt (s. dies), [kst. krъxa Brocken, Kümchen", ahd. (h)rosa "Kruste, Eis" u. a., s. Pedersen IF. V, 36, Wiedemann BB. XXVII, 245, Trautmann Wrtb. 143.]

Avots: ME II, 288

‡ nuoziêdinât ² Behnen "darbā nuokausēt, pārpūlēt": gan tevi saimnieks nuoziedinās.

Avots: EH II, 109

salaîst,

2): pa dienu var pie simts pluostu s. lejā Saikava. tik liela maize! nevarēs ne˙maz krāsnī s. AP.;

5): salai[dī]sim! drīzāk tiksim sē̦tā Kaltenbr.; ‡

6) eine gewisse Zeit hindurch (gehen) lassen:
divus gadus tad salaidām tur (scil.: mācībā) Janš. Dzimtene I, 170; ‡

7) = savèrpt Seyershof: lai salaiž pakulas; ‡

8) "sakausēt" Auleja; ‡

9) Schläge verabfolgen
AP.: s. kam pa biksēm. salaid labi tam zirgam! ‡

10) (Bäume) fällen
Dunika: s. mežā kuokus krustām šķē̦rsām. Refl. -tiês,

1): kad piens stāvēja dienas divi, tad tas salaidās ("saplūda kuopā") pēc rūgšanas Siuxt; ‡

6) benachbarte Herden zusammentreiben; nebst den Herden zusammenkommen (von Hirten):
mēs salaidāmies kuopā triju māju gani Jauns. Raksti III, 109 (ähnlich in Saikava). gani visi kruoņa mežā salaidušies Linden in Kurl.; ‡

7) = sataisîtiês 1 Pas. IX, 278 und 317 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 423

‡ I samuît ² Dunika, Rutzau "samuocīt, nuokausēt": viņu vajag labi s.

Avots: EH XVI, 432