piekausēt

pìekausêt,

1) hinzuschmelzen:
piekausē̦ts citiem metaliem Konv. 2 502;

2) vollschmelzen;

3) ermüden, abmatten, abspannen, schwächen
U., Wain., Nerft: brangs bērītis, bet tikai jau peļņā braukšanas piekausē̦ts Purap. Kakt. 92.

Avots: ME III, 256