Paplašinātā meklēšana

àusîgs C. (li. ausìngas ), mit scharfem Gehör versehen: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 227

gaũsîgs,

1): cūkas gaļa gausīgāka Frauenb. kad pavalgu var ēst, tad maizīte gausīgāka: kad palaunadzī ēdis gaļu; tad vakarā maizi neē̦d, sastrebjas tik putru ebenda;

2): auch Frauenb.

Avots: EH I, 387

gaũsîgs (li. gausìngas "reichlich"),

1) verschlangsam:
šī maize ļuoti gausīga;

2) massvoll, Mass einhaltend, mässig:
priecāties un baudīt latvietis pruot sātīgi un gausīgi MWM. VI, 171.

Avots: ME I, 612

klàusîgs: auch Lng., (mit aû ² ) Frauenb., (mit aũ ) Iw.; ja meita nebijuse klausîga Janš. Līgava I, 347.

Avots: EH I, 611

klàusîgs [N. - Peb., klaũsîgs Lautb., Dond., Selg., Gr. - Essern, Salis, Ruj.], gehorsam: klausīga fantazija Klaust. vai asais cirvis klausīgi cēlās? JU.

Avots: ME II, 216

mañtràusîgs, habgierig, geizig: mantrausīgs saimnieks MWM. VII, 540. ar mantrausīgu dziņu VI, 401.

Avots: ME II, 562

negausîgs: kas tur tik negausīgi bļaun? Azand. 92.

Avots: EH II, 12

negausîgs [LLD. II, 22], unmässig, unersättlich: sāka rīt gabalu de̦sas negausīgi MWM. IX, 867.

Avots: ME II, 713

neklausîgs: auch (mit aũ ) Salis, (mit àu ² ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 74.

Avots: EH II, 14

neklausîgs, ungehorsam.]

Avots: ME II, 719

nepaklausîgs, ungehorsam: n. bē̦rns.]

Avots: ME II, 726

paklàusîgs, ‡

2) aufwärtig
("kas pie ruokas ira") Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 142

‡ piekausīgs laiks Segew., Tauwetter.

Avots: EH II, 254

‡ praũsîgs Nigr., sich sauber und schmuck zu halten liebend: prausīga jau esi gan: mute balta, galva glužȩna Janš. Mežv. ļ. II, 69.

Avots: EH II, 313

rausîgs: auch Ciema spig. 6.

Avots: EH II, 358

rausîgs Wid., Ar., eigennützig, habgierig.

Avots: ME III, 488

‡ saûsīgs ² Frauenb., = pasàuss: sausīgas auzas.

Avots: EH II, 461

trausîgs, = tramîgs: trausīgs zirgs Etn. III, 148.

Avots: ME IV, 226

‡ uzklausîgs, aufmerksam zuhörend: lauku cilvē̦ks ... ir ļuoti u. Jaun. Ziņas 1935, № 174, S. 2.

Avots: EH II, 725

atspẽt (li. atspė̕ti) bei Glück, vermögen: tas neir paklausīgs... dieva bauslībai nedz arīdzan tuo atspēj Röm. 8,7 >]

Avots: ME I, 195

‡ drickãns NB. "dauzuoņa, nepaklausīgs pudiks".

Avots: EH I, 333

pakâpslis, die Sprosse, die Stufe, der Tritt: ce̦pure palika uz trepju pakāpšļa karājuoties Purap. viena nuo jaunajām meitām atruodas vēl uz vaguona pakāpšļa B.Vēstn. [es atkal par vienu pakāpsli būšu augstāk Zaravič.] zemnieks ir paklausīgs pakāpslis pie viņa zirga sāniem.

Avots: ME III, 43

sa-uošļât, sa-uošņât, tr., freqn. zu sauost, riechen, erwittern: incis paliek.., ausīgs, it kâ būtu kaut kuo savādu sauošļājis Vīt. 40. cepeti sauošņādami LP. I, 107. Refl. sauõšņâtiês, sich beriechen Ahs.: sveši zirgi sauošņājas.

Avots: ME III, 779

tĩtîgs C., Kabillen, Ligat, Notk., PS., Raiskum, Ruj., Salis, Weissenstein, Wenden, (mit ì ² ) Adsel, trotzig L., U., Druw., eigensinnig, widerspenstig; mit Bosem drohend (mit ĩ) MSil: viņa rājas pretim kâ nepaklausīgs, tītīgs bē̦rns DL. e̦suot apnicis kauties ar tītīgiem bē̦rniem Seibolt. bē̦rna tītīgās raudas id. tu esi . . . ieduomīgs un tītīgs MWM. v. J. 1899, S. 431.

Avots: ME IV, 208

vìrsinieks, virsenieks Manz., virsnieks U., der Vornehmste, Oberste Manz. Lettus; der Obere, Oberste U.; (virsnieks) der Offizier: ik˙viens ir ... virseniekiems paklausīgs Enchiridion. Sprw.: labāk labs zaldāts būt nekâ slikts virsnieks Br. sak. v. 1489. saldati ar savu virsinieku Pas. IV, 285 (aus Atašiene). kara vīru virsniekam BW. 32099. nuo tuos kara virsinieku 32019, 5. parādiet, panāksnieki, kurš ir jūsu virsinieks! 20295, 5. tev sēdēt pie baznīcas par nabagu virsenieku 16329. laid tuo sē̦tas virsnieku ārā! (scherzhaft vom Hahn gesagt) Janš. Bandavā I, 21. Vgl. li. viršinįkas "virsnieks" bei Miežinis.

Avots: ME IV, 612