gaũsîgs (li. gausìngas "reichlich"),

1) verschlangsam:
šī maize ļuoti gausīga;

2) massvoll, Mass einhaltend, mässig:
priecāties un baudīt latvietis pruot sātīgi un gausīgi MWM. VI, 171.

Avots: ME I, 612

gaũsîgs,

1): cūkas gaļa gausīgāka Frauenb. kad pavalgu var ēst, tad maizīte gausīgāka: kad palaunadzī ēdis gaļu; tad vakarā maizi neē̦d, sastrebjas tik putru ebenda;

2): auch Frauenb.

Avots: EH I, 387