austra
àustra (aũstra auch Salisb.): jau aust a. Zvirgzdine. vēl nebija austras, kad cēļuos ebenda. ai mazu austreņu nuogāju uz tīrumu strādāt ebenda.
Avots: EH I, 188
Avots: EH I, 188
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'austra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'austra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
austra
àustra [Drobbusch], C. (li. aušrà; [Demin. austrelė Lit. nar. p., № 2, 6], ãustra Kand., [Ruj., Salis, Dond., Wandsen], Morgendämmerung, Morgenröte: austra jeb rīta blāzma Lautb. austra aizsitusi, es tagt N. - Schwanb. jaunu meitu istabiņa kā austriņa vizuļuoja BW. 11876. Zu àust, [wie auch gr. αὔριον "morgen" u. a.; Belege für slav. ustr- auch bei Brückner KZ. XLVI, 212].
Avots: ME I, 229
Avots: ME I, 229
škaustra
Šķirkļa skaidrojumā (29)
aizsist
àizsist,
1) zuschlagen:
luogu, caurumu ar tapu, muti aizsist, mit einem Hiebe zum Schweigen bringen;
2) austra aizsitusi, die Morgenröte ist angebrochen
Buschh,;
3) neaizsiti man vājuo ruoku, berühre meine kranke Hand nicht
Mar. RKr. XV, 104;
4) pa nuosistuo mušu starpu spārdījās aizsistās, zwischen den erschlagenen Fliegen zappelten die vom Schlag (zwar) getroffenen (aber noch am Leben gebliebenen)
Duom. II, 455.
Avots: ME I, 49
1) zuschlagen:
luogu, caurumu ar tapu, muti aizsist, mit einem Hiebe zum Schweigen bringen;
2) austra aizsitusi, die Morgenröte ist angebrochen
Buschh,;
3) neaizsiti man vājuo ruoku, berühre meine kranke Hand nicht
Mar. RKr. XV, 104;
4) pa nuosistuo mušu starpu spārdījās aizsistās, zwischen den erschlagenen Fliegen zappelten die vom Schlag (zwar) getroffenen (aber noch am Leben gebliebenen)
Duom. II, 455.
Avots: ME I, 49
apbizenēt
apbliezt
‡ apbliêzt,
1) um etwas herumlaufen Bauske, Erlaa;
2) schwerfällig um etwas herumgehen:
a. ap purvu;
3) a. visu pagastu Golg., Neuigkeiten durch das ganze Gebiet austragen.
Avots: EH I, 74
1) um etwas herumlaufen Bauske, Erlaa;
2) schwerfällig um etwas herumgehen:
a. ap purvu;
3) a. visu pagastu Golg., Neuigkeiten durch das ganze Gebiet austragen.
Avots: EH I, 74
austriņš
àustriņš [li. auštrìnis "Nordostwind"], der Ostwind: austriņa vējš viņu aizrauj Hiob. 27, 21; Manz.; Etn. II, 74. [nuo austriņa nuode̦gušas vārpas I Mos. 38, 13.] saule kuokles skandināja, austriņā [oder. Demin. zu austra?] sē̦dē̦dama BW. 33924, im Osten [?].
Avots: ME I, 229
Avots: ME I, 229
austrs
* austrs, aufgehend, östlich. Nicht gebr. [Auf * austrs beruht wohl austrums, und austra vējš "Ostwind" findet sich bei Dietz. Eher wohl za àust, als mit Leskien Nom. 436 zu li. áušti "kühl werden".]
Avots: ME I, 229
Avots: ME I, 229
dziesna
dziẽsna, Bauske, dzìesna 2 Domopol], Dämmerung; (rīta un) vakara dziesna, (Morgen - und) Abenddämmerung, - röte: drīz austra, drīz dziesna tās krāsuo MWM. V, 513. [Nach Leskien Abl. 273 mit? zu gàiss, gàisma; eher aber wohl aus dze̦sna unter dem Einfluss von dziest "erlischt"umgebildet.]
Avots: ME I, 563
Avots: ME I, 563
izdangāt
izdañgât, tr., austrampeln, austreten, ausfahren: luopi izdangājuši pļavu, ganības, ceļu Nötk., Druw., Laud., [Adsel].
Avots: ME I, 725
Avots: ME I, 725
izdumpļāt
izdumpļât, tr., aufwühlen, austrampeln: zirgi izdumpļājuši visu pļavu Grünh. n. A. XIV, 2, 73.
Avots: ME I, 729
Avots: ME I, 729
izgniezt
‡ II izgniẽzt Frauenb., (mit iê 2 ) Wandsen, (etwas Schweres) heraus-, hinaustragen, -schleppen: vai tu varēsi i. tuo maisu nuo klēts?
Avots: EH I, 448
Avots: EH I, 448
izjāt
izjât,
3): zirgu i., ein Pferd probieren
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "probieren"); ‡
8) "hinaustragen"
Frauenb.: kas man tuo ē̦rkuli izjājis ārā? ‡
9) hinaustreiben
(li. išjóti dass. bei Būga KSn. I, 109) Lemb., Salis, Smilten: i. kādu ārā nuo istabas.
Avots: EH I, 452
3): zirgu i., ein Pferd probieren
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "probieren"); ‡
8) "hinaustragen"
Frauenb.: kas man tuo ē̦rkuli izjājis ārā? ‡
9) hinaustreiben
(li. išjóti dass. bei Būga KSn. I, 109) Lemb., Salis, Smilten: i. kādu ārā nuo istabas.
Avots: EH I, 452
izļāčot
izlâčuôt, tr., mit den Füssen austrampeln, schmutzig machen: izlāčuojis visu istabu. Zu lâcis.
Avots: ME I, 763
Avots: ME I, 763
izmīdīt
izmĩdît [li. išmìndyti], tr.,
1) austrampeln, austreten:
ceļu, pļavas, labību. miežus izmīdīšu BW. 32758, 1;
2) ausdreschen:
metienu. ar zirgiem agrāki izmīdīja graudus nuo varpām.
Avots: ME I, 772
1) austrampeln, austreten:
ceļu, pļavas, labību. miežus izmīdīšu BW. 32758, 1;
2) ausdreschen:
metienu. ar zirgiem agrāki izmīdīja graudus nuo varpām.
Avots: ME I, 772
izmīņāt
izmĩņât (li. is(mýnioti), tr., austrampeln, austreten: izmīņāts ceļš Etn. IV, 33. kur izmīņāju, tur vēl labāk aug LP. VI, 594.
Avots: ME I, 773
Avots: ME I, 773
izmiņģēt
izmiņģêt, tr., austreten, austrampeln: pļavu vajaga izsaragāt nuo izmiņģēšanas LA. izmiņģējis zaļu zāli, lai aug balti kāpuostiņi BW. 32523, 2.
Avots: ME I, 771
Avots: ME I, 771
iznasa
‡ iznasa (li. ìšnaša "das Hinaustragen") Warkl., gew. iznasas Gr.-Buschh., Warkl. "abgetragene Kleider".
Avots: EH I, 468
Avots: EH I, 468
iznēsāt
iznē̦sât, izne̦sât,
1) austragen, verschleppen:
vē̦stules. asins dze̦namie organi izne̦sā asinis pa visu miesu A. XX, 368. pē̦rkuonis tevi saspārdīs, ve̦lns kaulus iznē̦sās Purap. viņa trīs bē̦rnus bija izne̦sājuse un izzīdījuse Jan.;
2) austragen, ausplaudern, anschwärzen:
mēlēm būtu izne̦sājuši BW. 8899;
3) abtragen:
iznē̦sātas drē̦bes. sacīs (vilnainītes) ve̦cas, iznē̦sātas BW. 16541. vainadziņu bez valuodu iznē̦sāt.
Kļūdu labojums:
8899 = 8399
iznē̦sātas BW. 16541 = izne̦sātas BW. 16541, 1
bez valuodu iznē̦sāt = bez valuodu iznē̦sāt (die ganze Zeit tragen?)
Avots: ME I, 776
1) austragen, verschleppen:
vē̦stules. asins dze̦namie organi izne̦sā asinis pa visu miesu A. XX, 368. pē̦rkuonis tevi saspārdīs, ve̦lns kaulus iznē̦sās Purap. viņa trīs bē̦rnus bija izne̦sājuse un izzīdījuse Jan.;
2) austragen, ausplaudern, anschwärzen:
mēlēm būtu izne̦sājuši BW. 8899;
3) abtragen:
iznē̦sātas drē̦bes. sacīs (vilnainītes) ve̦cas, iznē̦sātas BW. 16541. vainadziņu bez valuodu iznē̦sāt.
Kļūdu labojums:
8899 = 8399
iznē̦sātas BW. 16541 = izne̦sātas BW. 16541, 1
bez valuodu iznē̦sāt = bez valuodu iznē̦sāt (die ganze Zeit tragen?)
Avots: ME I, 776
iznest
iznest [li. išnèšti, aksl. iznesti], tr.,
1) heraus -, hinaustragen, heraus -, hinausbringen:
meitiņas... pašiem alu izne̦sušas BW. 13271;
2) wegtragen, zerstören:
ja ūdens krājums spēj dambi iznest Kaudz. M.;
3) austragen:
es jau tik daudz bē̦rnus izne̦suse. Gew. iznē̦sājusi. Refl. - tiês,
1) sich aufführen, auftreten, sich gebärden, sich gerieren:
daž˙dažādi (5726), gan ar daiļi (15306), ne tik daiļi (9696), neražani izne̦suos BW. 10729. lūk, kâ tā pruot iznesties Poruk. dzīvuo, brauc un izne̦sas kâ kungs Alm.;
2) lange Zeit tragen:
vai duomā, ka viņa izgrē̦kuojusies tiks debesīs tâ˙pat kâ es, krustu izne̦sies? Kaudz. M.
Kļūdu labojums:
iznesies = izne̦susies
Avots: ME I, 775
1) heraus -, hinaustragen, heraus -, hinausbringen:
meitiņas... pašiem alu izne̦sušas BW. 13271;
2) wegtragen, zerstören:
ja ūdens krājums spēj dambi iznest Kaudz. M.;
3) austragen:
es jau tik daudz bē̦rnus izne̦suse. Gew. iznē̦sājusi. Refl. - tiês,
1) sich aufführen, auftreten, sich gebärden, sich gerieren:
daž˙dažādi (5726), gan ar daiļi (15306), ne tik daiļi (9696), neražani izne̦suos BW. 10729. lūk, kâ tā pruot iznesties Poruk. dzīvuo, brauc un izne̦sas kâ kungs Alm.;
2) lange Zeit tragen:
vai duomā, ka viņa izgrē̦kuojusies tiks debesīs tâ˙pat kâ es, krustu izne̦sies? Kaudz. M.
Kļūdu labojums:
iznesies = izne̦susies
Avots: ME I, 775
izpēdot
izpudāt
izrikšot
izžēlot
izžẽ̦luôt, ‡
2) zu Ende trauern, austrauern:
kad sirdī kas ieē̦das, tad ir jāizdzīvuo un jāizže̦luo Brigadere Daugava 1928, S. 959. Refl. -tiês: izspriedušies, izžē̦luojušies, visi bez cerībām atkal izklīda Pas. X, 567.
Avots: EH I, 498
2) zu Ende trauern, austrauern:
kad sirdī kas ieē̦das, tad ir jāizdzīvuo un jāizže̦luo Brigadere Daugava 1928, S. 959. Refl. -tiês: izspriedušies, izžē̦luojušies, visi bez cerībām atkal izklīda Pas. X, 567.
Avots: EH I, 498
izžukstīt
jautrs
jàutrs, [jaûtrs Serbigal] (li. jautrùs "wachsam, empfindlich"),
1) munter, frohsinnig, frölich, frisch:
saulīte bij tik jautra un pa ielām gāja jautri cilvē̦ki Vēr. I, 1306. jautra dziesma, jautras kāzas LP. IV, 28. viegli viņa smaida, tērzē, juokuo, jautri smaida R. Sk. II, 172;
2) wachsam:
pie durvīm ierējās jautri suņi;
3) leise (vom Schlafe):
grib pūriņš jautra (Var.: jaustra) miega BW. 25224. manu jautru miegu 6692. Zu jàust I.
Avots: ME II, 104
1) munter, frohsinnig, frölich, frisch:
saulīte bij tik jautra un pa ielām gāja jautri cilvē̦ki Vēr. I, 1306. jautra dziesma, jautras kāzas LP. IV, 28. viegli viņa smaida, tērzē, juokuo, jautri smaida R. Sk. II, 172;
2) wachsam:
pie durvīm ierējās jautri suņi;
3) leise (vom Schlafe):
grib pūriņš jautra (Var.: jaustra) miega BW. 25224. manu jautru miegu 6692. Zu jàust I.
Avots: ME II, 104
nespēkots
noraust
nùoràust,
2): Andrāns ... ar plaukstu nuorausa rūts apsvīdumu Jauns. J. un v. 46. asaras priekšautā nuoraususi Raksti III, 405; eilig wegnehmen:
mudīgi n. traukus nuo galda Dunika. Austra ... nuorausa ("?") ce̦purīti Delle Negantais nieks 151.
Avots: EH II, 80
2): Andrāns ... ar plaukstu nuorausa rūts apsvīdumu Jauns. J. un v. 46. asaras priekšautā nuoraususi Raksti III, 405; eilig wegnehmen:
mudīgi n. traukus nuo galda Dunika. Austra ... nuorausa ("?") ce̦purīti Delle Negantais nieks 151.
Avots: EH II, 80
oļļāt
oļļât, -ãju, in der Zstz. mit iz-, tr., austrampeln, ausfahren: ceļš tâ izoļļāts, ka ne˙maz uz priekšu tikt Gold.
Avots: ME II, 908
Avots: ME II, 908
sārtot
II sā`rtuôt C., sãrtuôt Siuxt, I) tr., röten U.: blāzma sārtuo debešus Skalbe. austra saviem ruožu pirkstiem mākuonīšus sārtuoja Asp.;
2) intr., erröten
L., rot werden U.: viņa vaigs sārtuo, rötet sich U. tur re̦dz... brūklenes sārtuojam Janš. rīt bālēs, kas pašu˙laik vēl sārtuo krašņumā Juris Brasa 427. Refl. -tiês, sich röten, sich verzfärben L.: tev vaidziņi sārtuojas skaisti Janš. viņam sārtuojās . . . ausu gali MWM. X, 481. debess sārtuojas A. v. J. I903, S. 99. jau sārtuojas ziemsvē̦tku rīts Vēr. v. J. 1904, S. 388. Subst. sārtuošanas diena, ein Tag, an dem sich die Letten rote Gesichter anlegen L., St.
Avots: ME III, 808
2) intr., erröten
L., rot werden U.: viņa vaigs sārtuo, rötet sich U. tur re̦dz... brūklenes sārtuojam Janš. rīt bālēs, kas pašu˙laik vēl sārtuo krašņumā Juris Brasa 427. Refl. -tiês, sich röten, sich verzfärben L.: tev vaidziņi sārtuojas skaisti Janš. viņam sārtuojās . . . ausu gali MWM. X, 481. debess sārtuojas A. v. J. I903, S. 99. jau sārtuojas ziemsvē̦tku rīts Vēr. v. J. 1904, S. 388. Subst. sārtuošanas diena, ein Tag, an dem sich die Letten rote Gesichter anlegen L., St.
Avots: ME III, 808
snaicīt
snaicît, -cu od. (Lis., KL, Gr.-Buschhof, Memelshof) -ku, -cīju, langen nach: pēc Austras ruokas snàicīt 2 (Golg.) A. v. J. 1901, S. 5. snaicît (ausstrecken; rümpfen) de̦gunu Ramkau, Unzufriedenheit äussern. snàicīt 2 (hinaufreichen) sienu Lis. snaicīt 2 nagus, nach Verbotenemtrachten Gr.-Buschhof, Memelshof. Refl. -tiês (mit ài 2 ) Lis., Kl., Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, (mit aĩ) Salis, Jürg.; Wandsen, Stenden, wiederholt langen, sich strecken (N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) nach, zu erreichen suchen Druw., ohne Not sich an einer Arbeit beteiligen wollen Etn. IV, .49: puika, kuo tu snàikies2? ej gulēt! Saikava. kuo tâ snaicies? Stenden. kam sēji zirgu pie sētas? viņš snaicās (snaikās) tai pāri pēc zâles Druw: zirgs snaicījās siena Sessw. nesnaicies pāri galdam! Druw. viņš snaicījās un snaicījās, kamēr sasniedza ābuolus Druw. snaicīties pēc maizes Stari II, 329. viņa snaicījās veikli, ar visu ķermeni Jauns. Dzive 17. ruokas snaicījās, zuobi griezās V. Egl. Zilā cietumā 238. Zilā pakāpusies snaicās saķert ... ceriņzaru Druva II, 909. vis+apkārt snaicījās pretī izstieptu šauteņu stuobri Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 198. Zu sniekt.
Avots: ME III, 971
Avots: ME III, 971
spodrainīte
spuodrainīte, die Blanke, Leuchtende (vom Morgenstern gesagt): Austra, agrā spuodrainīte Auseklis 52.
Avots: ME III, 1034
Avots: ME III, 1034