izmĩņât (li. is(mýnioti), tr., austrampeln, austreten: izmīņāts ceļš Etn. IV, 33. kur izmīņāju, tur vēl labāk aug LP. VI, 594.

Avots: ME I, 773

izmĩņât ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang hin und her treten: izstāvējās, izmīņājās un aizgāja Jürg. u. a.

Avots: EH I, 467