Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bārinīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bārinīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
attikt
attikt,
2): ceļu a. ("atjaust") Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90; ‡
4) zuteil werden:
vai tad nuo viņas (= juostas) tik druoši attiek (bē̦rna)? A. Niedra;
5) passen:
kam kurpīte attiks Pas. VI, 84; ‡
6) begreifen:
nevar a., uz kuru pusi ceļš Druva I, 392; ‡
7) "anbelangen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Retl. -tiês, ‡
6) recht sein, passen:
bārinītei kurpīte taišņi attikās Pas. VI, 113. (kauls) tam attikās III, 102.
Avots: EH I, 176
2): ceļu a. ("atjaust") Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90; ‡
4) zuteil werden:
vai tad nuo viņas (= juostas) tik druoši attiek (bē̦rna)? A. Niedra;
5) passen:
kam kurpīte attiks Pas. VI, 84; ‡
6) begreifen:
nevar a., uz kuru pusi ceļš Druva I, 392; ‡
7) "anbelangen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Retl. -tiês, ‡
6) recht sein, passen:
bārinītei kurpīte taišņi attikās Pas. VI, 113. (kauls) tam attikās III, 102.
Avots: EH I, 176
bārine
seki
svērt
svḕrt,
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?
4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡
3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.
Avots: EH II, 616
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?
4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡
3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.
Avots: EH II, 616
traukt
tràukt: auch N.-Wohlfahrt,
1): auch Nötk., (mit àu 2 ) Kaltenbr.; kaî trâuks 2 (= spers) guovs slauktuvī Auleja;
2): auch Nötk.; sabiedrību kājās traukšu Blaum. Raksti IX 4 (1937), 16;
3): "laufen, schnell eilen"
(mit aû 2 ) Seyershof; Padroni trauca stāstītāju. viņam taču tik maz laika A. Upītis Kailā dzīvība 205. runāja vārdus steigā traukdams Ģertr. 30. trauc (= dze̦n) mājās (scil.: cūkas; acc.) Pas. IX, 414. līdz Mārtiņiem traûca2 linus izstrādāt A.-Ottenhof;
4): auch Sonnaxt;
6): auch Liepna;
8): "traucjam" ME. IV, 225 zu verbessern in "trauc jam", und das Zitat aus Pas. II, 47 ist zu streichen, s. Augstkalns FBR. XVIII, 191. Refl. -tiês,
1): sich beeilen
- auch (mit aû 2 ) Seyershof; Drusts stipri traucās. laika ... bij maz A. Upītis Pirmā nakts 264;
2): traucās dieva kumeliņš Tdz. 54644; ‡
3) "vairīties" (mit aû 2 ) Salis. Subst. traukums, ‡
4) tràukumi 2 Linden in Kurl., in der Handmühle grob gemahlenes Gerstenmehl zum Schweinefüttern;
traucējs,
1): bārinīte, tī asaru traucējeņa BW. 4262. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 731.
Avots: EH II, 691
1): auch Nötk., (mit àu 2 ) Kaltenbr.; kaî trâuks 2 (= spers) guovs slauktuvī Auleja;
2): auch Nötk.; sabiedrību kājās traukšu Blaum. Raksti IX 4 (1937), 16;
3): "laufen, schnell eilen"
(mit aû 2 ) Seyershof; Padroni trauca stāstītāju. viņam taču tik maz laika A. Upītis Kailā dzīvība 205. runāja vārdus steigā traukdams Ģertr. 30. trauc (= dze̦n) mājās (scil.: cūkas; acc.) Pas. IX, 414. līdz Mārtiņiem traûca2 linus izstrādāt A.-Ottenhof;
4): auch Sonnaxt;
6): auch Liepna;
8): "traucjam" ME. IV, 225 zu verbessern in "trauc jam", und das Zitat aus Pas. II, 47 ist zu streichen, s. Augstkalns FBR. XVIII, 191. Refl. -tiês,
1): sich beeilen
- auch (mit aû 2 ) Seyershof; Drusts stipri traucās. laika ... bij maz A. Upītis Pirmā nakts 264;
2): traucās dieva kumeliņš Tdz. 54644; ‡
3) "vairīties" (mit aû 2 ) Salis. Subst. traukums, ‡
4) tràukumi 2 Linden in Kurl., in der Handmühle grob gemahlenes Gerstenmehl zum Schweinefüttern;
traucējs,
1): bārinīte, tī asaru traucējeņa BW. 4262. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 731.
Avots: EH II, 691