Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bēniņi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bēniņi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (8)
gulbēns
‡ gùlbē̦ns, Deminutivform zu gùlbis, der Schwan: kuo kliedziet, gulbēniņi? BW. 3360; 3782, 1 var.
Avots: EH I, 416
Avots: EH I, 416
pieslietne
pìeslìetne,
1) eine Treppe, die man anlegt, anlehnt:
bēniņi..., kur varēja iekļūt tikai ar pieslietnēm U. b. 113 10;
2) pieslietnes, lange Hoizscheite die, an die Aussenwand angelehnt, diese vor dem Regen schützen
N.-Peb.
Avots: ME III, 292
1) eine Treppe, die man anlegt, anlehnt:
bēniņi..., kur varēja iekļūt tikai ar pieslietnēm U. b. 113 10;
2) pieslietnes, lange Hoizscheite die, an die Aussenwand angelehnt, diese vor dem Regen schützen
N.-Peb.
Avots: ME III, 292
uziet
uziêt (li. užeĩti "hinaufgehen; gehend antreffen", slav. vьziti "hinaufgehen"), uziẽt,
1) (hin)aufgehen:
uziet pa trepēm augšā. uziet uz bēniņiem. saule uziet (= uzle̦c) Ar.;
2) uziet (mācībā), konfirmiert werden
Wolm.;
3) aufgehen
(fig.): kurpe nav ne˙vienai kājai uzgājuse JK. V, 75. kurpe vinai uz mata uzgāja Dīcm. pas. v. I, 66;
4) einholen
Für. I: kaut mēs viņu varē̦tum uziet! Für. I;
5) antreffen, entdecken
U., (auf)finden: nuoglabāt kuo tādā vietā, kur ne˙viens nevar uziet Etn. I, 107. es uzgāju (Var.: atradu) ganīdama rasā... ābuoltiņu BW. 9623 var. bē̦rni uzgājuši putniņus Saikava;
5) über jem. kommen, widerfahren
U.: viņam uzgāja lielas bē̦das, ihm widerfuhr grosses Leid U. dusmas uziet saimniekam LP. IV, 32. kārums uziet II, 77. kas tev par jautrību uzgājusi? Pas. I, 177 (aus Usingen). ja mums... uzies izsalkums III, 182 (aus Ruj.). jai... uzgāja miegs IV, 391 (aus Atašiene). jam uziet smiekls V, 294 (aus Welonen). kas jums visiem uzgājis - kādēļ tādi nuošļukuši? LP. IV, 27;
6) aufkommen:
uznāk lietus. uznāk... migla JK. IIl, 71;
7) aufgehen, verbraucht werden:
vai viss tev uziet (= saiet)? Ar. tur pulka zemes uziet, bei dieser Art (Kartoffeln zu ptlanzen) geht viel mehr Land drauf Duhren n. Mag. XIlI, 11. cik uziet, soviel draufgeht, zur Bezeichnung einer grösseren Menge: dzeri, cik uziet! LP. VI, 43. lai ne̦suot barības, cik uziet Stari II, 736. e̦smu dabūjuse žagarus cik uziet MWM. X, 886. paāksties nu cik uziet! Vēr. I, 1165; 8) (mit Bitten, Forderungen usw. auf jem.) eindringen U.: viņš man uzgāja ar draudiem, er stürmte mit Drohungen auf mich ein U. Ilzei... sametās... žē̦l, ka bij viņam tik sīvi uzgājusi Kaudz. M. 57. ciešāk vajadzēja uziet Upītis Nemiers 112. Refl. -tiês,
1) = uziet 8: tē̦vs stingri uzgājās. tad tu negribi viņiem uzieties? A. XX, 213;
2) finden:
vē̦lāku Šļupsts uzgājies, ka tas... bijis tas riktīgais zaķis Upīte Medn. laiki 117;
3) sich erinnern, sich besinnen auf:
nevar dziesmas uzieties (gespr. mit iz-) N. - Schwanb.
Avots: ME IV, 336
1) (hin)aufgehen:
uziet pa trepēm augšā. uziet uz bēniņiem. saule uziet (= uzle̦c) Ar.;
2) uziet (mācībā), konfirmiert werden
Wolm.;
3) aufgehen
(fig.): kurpe nav ne˙vienai kājai uzgājuse JK. V, 75. kurpe vinai uz mata uzgāja Dīcm. pas. v. I, 66;
4) einholen
Für. I: kaut mēs viņu varē̦tum uziet! Für. I;
5) antreffen, entdecken
U., (auf)finden: nuoglabāt kuo tādā vietā, kur ne˙viens nevar uziet Etn. I, 107. es uzgāju (Var.: atradu) ganīdama rasā... ābuoltiņu BW. 9623 var. bē̦rni uzgājuši putniņus Saikava;
5) über jem. kommen, widerfahren
U.: viņam uzgāja lielas bē̦das, ihm widerfuhr grosses Leid U. dusmas uziet saimniekam LP. IV, 32. kārums uziet II, 77. kas tev par jautrību uzgājusi? Pas. I, 177 (aus Usingen). ja mums... uzies izsalkums III, 182 (aus Ruj.). jai... uzgāja miegs IV, 391 (aus Atašiene). jam uziet smiekls V, 294 (aus Welonen). kas jums visiem uzgājis - kādēļ tādi nuošļukuši? LP. IV, 27;
6) aufkommen:
uznāk lietus. uznāk... migla JK. IIl, 71;
7) aufgehen, verbraucht werden:
vai viss tev uziet (= saiet)? Ar. tur pulka zemes uziet, bei dieser Art (Kartoffeln zu ptlanzen) geht viel mehr Land drauf Duhren n. Mag. XIlI, 11. cik uziet, soviel draufgeht, zur Bezeichnung einer grösseren Menge: dzeri, cik uziet! LP. VI, 43. lai ne̦suot barības, cik uziet Stari II, 736. e̦smu dabūjuse žagarus cik uziet MWM. X, 886. paāksties nu cik uziet! Vēr. I, 1165; 8) (mit Bitten, Forderungen usw. auf jem.) eindringen U.: viņš man uzgāja ar draudiem, er stürmte mit Drohungen auf mich ein U. Ilzei... sametās... žē̦l, ka bij viņam tik sīvi uzgājusi Kaudz. M. 57. ciešāk vajadzēja uziet Upītis Nemiers 112. Refl. -tiês,
1) = uziet 8: tē̦vs stingri uzgājās. tad tu negribi viņiem uzieties? A. XX, 213;
2) finden:
vē̦lāku Šļupsts uzgājies, ka tas... bijis tas riktīgais zaķis Upīte Medn. laiki 117;
3) sich erinnern, sich besinnen auf:
nevar dziesmas uzieties (gespr. mit iz-) N. - Schwanb.
Avots: ME IV, 336
uzkravāt
uzlavīties
uznest
uznest (li. užnèšti, ksl. vъznesti "hinauftragen"), auftragen, hinauftragen: uznest maisus uz bēniņiem. meitenīte te̦kā šuo tuo galdā uzne̦sdama Aps. V, 13 (ähnlich: A. Brigader Daugava I, 4). Refl. -tiês,
1) hinaufeilen:
viņš kâ vējš uznesās kalnā Salis;
2) tas man netīšām uznesies augšā, das habe ich versehentlich hinaufgebracht;
3) sich betragen, sich aufführen:
viņš pruot labi uznesties;
4) "auf seine Kleidung Sorgfalt verwenden"
Segew.
Avots: ME IV, 362
1) hinaufeilen:
viņš kâ vējš uznesās kalnā Salis;
2) tas man netīšām uznesies augšā, das habe ich versehentlich hinaufgebracht;
3) sich betragen, sich aufführen:
viņš pruot labi uznesties;
4) "auf seine Kleidung Sorgfalt verwenden"
Segew.
Avots: ME IV, 362
uzžaudēt
uzžaûdêt, zum Trocknen aufhängen: uzžaudēt veļu uz bēniņiem Widdrisch. uzžaudēt (über dem Feuer aufhängen) reņģes žūšanai Adiamünde.
Avots: ME IV, 402
Avots: ME IV, 402
žauties
žautiês, žaunuôs, žāvuôs,
1) klettern
Spr., Lös., Nerft, Warkl., (mit aù ) Druw., Golg., Lis.; hoch steigen (mit aù ) Warkl.; tollen, ausgelassen sein (mit aû ) Golg.; laufen (pejorativ) Nerft, Sauken, (mit aû ) AP., Stom., ungeachtet aller Hindernisse schnell gehen Smilten, (mit aû ) Oknist; "neapduomīgi kam virsū jeb pāri skriet" Festen, (mit aû ) Druw. n. RKr. XVII, 87; "unnütz wohin gehen" Wessen: kur nu atkal žausies? AP., Golg. žauties kuokā augšā Golg. žāvēs iz jumta Warkl. n. FBR. XI, 122. zaglis žāvās (= drāzās) taisni upē iekšā Saikava. kur tu žaunies kâ akla vista? Oknist. kuo tu žaunies man virsū? Gr. - Buschh. kur te nu žausies pāri traukam man virsū? Druw. n. RKr. XVII, 87. nežaunies nu pa trepēm uz bēniņiem! ebenda. lai žaunuoties kad ratā! A. XX, 52;
2) fallen, stürzen
Erlaa, (mit aû ) Adl., C., Golg., Gr. - Buschh., Kl., Lubn., Mahlup, Mar., Schwanb., Warkh., Warkl.: viņš žāvās visā gaŗumā gar zemi Schwanb. es šuodien daudzreiz žāvuos gar zemi Mar. n. RKr. XV, 146. gan tu žausies zemē! Adl., N. - Schwanb. uz le̦dus, ātri skriedams, jis žāvēs pie zemes Warkh., Warkl. (fig.) jis visu gadu mācījās, bet pārbaudījumuos žāvēs ebenda. Wenigstens in der Bed. 1 vielleicht zu ai. dhavatē "rennt", mpers. davīdan "laufen, eilen", gr. ϑέω oder ϑήω "laufe", ϑοός "schnell" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 834). In der Bed. 2 zu žaut II 5?
Avots: ME IV, 793
1) klettern
Spr., Lös., Nerft, Warkl., (mit aù ) Druw., Golg., Lis.; hoch steigen (mit aù ) Warkl.; tollen, ausgelassen sein (mit aû ) Golg.; laufen (pejorativ) Nerft, Sauken, (mit aû ) AP., Stom., ungeachtet aller Hindernisse schnell gehen Smilten, (mit aû ) Oknist; "neapduomīgi kam virsū jeb pāri skriet" Festen, (mit aû ) Druw. n. RKr. XVII, 87; "unnütz wohin gehen" Wessen: kur nu atkal žausies? AP., Golg. žauties kuokā augšā Golg. žāvēs iz jumta Warkl. n. FBR. XI, 122. zaglis žāvās (= drāzās) taisni upē iekšā Saikava. kur tu žaunies kâ akla vista? Oknist. kuo tu žaunies man virsū? Gr. - Buschh. kur te nu žausies pāri traukam man virsū? Druw. n. RKr. XVII, 87. nežaunies nu pa trepēm uz bēniņiem! ebenda. lai žaunuoties kad ratā! A. XX, 52;
2) fallen, stürzen
Erlaa, (mit aû ) Adl., C., Golg., Gr. - Buschh., Kl., Lubn., Mahlup, Mar., Schwanb., Warkh., Warkl.: viņš žāvās visā gaŗumā gar zemi Schwanb. es šuodien daudzreiz žāvuos gar zemi Mar. n. RKr. XV, 146. gan tu žausies zemē! Adl., N. - Schwanb. uz le̦dus, ātri skriedams, jis žāvēs pie zemes Warkh., Warkl. (fig.) jis visu gadu mācījās, bet pārbaudījumuos žāvēs ebenda. Wenigstens in der Bed. 1 vielleicht zu ai. dhavatē "rennt", mpers. davīdan "laufen, eilen", gr. ϑέω oder ϑήω "laufe", ϑοός "schnell" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 834). In der Bed. 2 zu žaut II 5?
Avots: ME IV, 793