Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bērnība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bērnība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (11)
aizrisināties
àizrisinâtiês, sich los-, entwickeln bis zu einer bestimmten Stelle: duomu pavediens aizrisinājās līdz viņas pašas bērnībai Up.
Avots: ME I, 46
Avots: ME I, 46
aizvirzīt
àizvir̃zît, tr., hin-, wegrücken Vēr. II, 1058: gadījums mani aizvirza pie bērnības atmiņām Apsk., C.
Avots: ME I, 60
Avots: ME I, 60
gaistīgs
iecerēt
ìecerêt, sich denken, erhoffen: kâ gan varēju iecerêt šuo bezgalīguo laimi Puriņ Nauda 30. trīs meitiņas iecerējušas vienu pašu tē̦va dē̦lu BW. 12421. apprecējis savu iece̦rē̦tuo līgaviņu Etn. II, 22. Refl. - tiês, sich erinnern: viņa iece̦ras, ka viņa nav gluži vientule Janš. [iece̦ruoties... bērnības laikus Janš. Dzimt. II, 7.]
Avots: ME II, 6
Avots: ME II, 6
kopš
kuôpš,
1): kuõpš bērnības Dunika;
3): kuõpš viņš jau aizgāja! Gramsden n. FBR. IX, 106.
Avots: EH I, 687
1): kuõpš bērnības Dunika;
3): kuõpš viņš jau aizgāja! Gramsden n. FBR. IX, 106.
Avots: EH I, 687
kūņa
II kũņa: auch Preip. 113 (eine Oestruslarve); viņa atstājusi savu bērnības kūņa (d. h. das väterliche Haus) Jauns. Neskaties saulē 154.
Avots: EH I, 684
Avots: EH I, 684
lejup
pamira
‡ pamira, comm., ein Verhungerter, Abgezehrter, ein Krepierling Ellern, Wilzen: tē̦vs rājās, kur tādu pamiru likšuot (auf ein Hündchen bezogen) R. Skujiņa Mani bērnības draugi 64; jem., der oft krank ist Behnen.
Avots: EH II, 156
Avots: EH II, 156
šalkot
šàlkuôt Smilten, Arrasch, (mit àl 2 ) Saikava, Kalz., Laud., Lasd., Stomersee, = šalkt I: pāri šalkuo vēji karsti Akurater Astras 69. nuo laimes bē̦rzi dre̦b un šalkuo 11. birzes, lejas šalkuo līdz Baltp. Agrā rītā 49. pa tumšuo mežu šalkuo Skuola III, 231. klusi šalkuo jūra Rainis. nāk lietus šalkuodams Juris Brasa 490, ap viņu šalkuoja bērnības gaiss Veselis Tīr. ļaudis.
Avots: ME IV, 3
Avots: ME IV, 3
sūnot
sûnuôt,
1) sûnît Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Adl., Gr. - Buschhof, mit Moos bewachsen:
lai... bērnība... sūcnuo kā šis akmens Stari II, 512. nekuoptas ābeles sāk sūnīt Fest. līdakas nāk sūnīt ("ar sūnu apaugt") Lub. sūnuotu celiņu Pas. IV, 382;
2) tr., mit Moos verstopfen
Wid. Subst. sûnuotājs, wer mit Moos bewāchst: mežs, tu sūnuotājs! Druva I, 616.
Avots: ME III, 1133
1) sûnît Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Adl., Gr. - Buschhof, mit Moos bewachsen:
lai... bērnība... sūcnuo kā šis akmens Stari II, 512. nekuoptas ābeles sāk sūnīt Fest. līdakas nāk sūnīt ("ar sūnu apaugt") Lub. sūnuotu celiņu Pas. IV, 382;
2) tr., mit Moos verstopfen
Wid. Subst. sûnuotājs, wer mit Moos bewāchst: mežs, tu sūnuotājs! Druva I, 616.
Avots: ME III, 1133
veltens
II veltens,
1) "?": Hildu... pazina nuo... bērnības, kad viņa vēl kâ veltens vēlās pa pļavu un apluoku Veselis Netic. Toma mīlest. 6;
2) ein kleines, rundes Brot
Spr.
Avots: ME IV, 534
1) "?": Hildu... pazina nuo... bērnības, kad viņa vēl kâ veltens vēlās pa pļavu un apluoku Veselis Netic. Toma mīlest. 6;
2) ein kleines, rundes Brot
Spr.
Avots: ME IV, 534