Paplašinātā meklēšana

‡ bũvmâcĩba,* Baulehre, Anleitung zum Bauen.

Avots: EH I, 257

pìelũkuôt,

1) Aufsicht üben (bei einer Arbeit)
U.;

2) Acht haben, sich in Acht nehmen:
pielūkuo labi, ka tava dvēsele tiktu izdziedināta! ķēves dē̦ls pielūkuošuot gan pa prātam izbē̦dāt LP. VI, 1, 486. ...jāpielūkuo, ka ķieģeļi būtu vienādi Būvmācība 19. tu man pielūkuo! nimm dich in Acht! MWM. X, 892. ej, bet pielūkuo, ka tev tâ˙pat neiet! JK. V, 94.

Avots: ME III, 269

pluõksne Drosth., der Streifen, die Schicht: pluoksnīte - strēmele, sevišķi nuo stādiem nuoplē̦sta Drosth. nuo zemes sāk atluobīties tulznainas pluoksnītes Būvmācība 74; "abgeschelferte Epidermis" Kreuzb. Zu plē̦ksna.

Avots: ME III, 364

rùočka ² Saikava, Meiran, Gr.-Buschhof, der Griff, Handgriff, Stiel; "kluoķis" A. XI, 249: ķelle . . . pastāv nuo bleķa "lapas" un kuoka ruoktuŗa jeb ruočkas Būvmācība. ruočkas, Pföstchen auf der Überachse des Wagens Bielenstein Holzb. 547 (hochle.). Auf r. ручка dass. beruhend.

Avots: ME III, 577

sablĩvêt, tr., fest, dicht zusammenstopfen, zusammenpacken Seew. n. U., zusammenfleihen Biel. n. U.: viļņu sablīvē̦tais smilšu kuls Latv. uzbeŗ kārtu grantes un tuo labi sablīvē Būvmācība 12. tu tuo malku esi tâ sablīvējis, ka uguns ne˙maz nede̦g Wain. sēnes krietni jāsablīvē; tad tās labāk stāvēs Dond. izcepu kukulīšus, sablīvēju šķirstiņā LP. IV, 181. braucēji sablīvē̦ti kâ siļķes (im Wagen) R. Sk. I, 141. viņi dzīvuo sablīvē̦ti cits pie cita kâ uostas pāļi Zalktis II, 62. sanesi visus krē̦slus ģē̦rbkambarī, sablīvē līdz griestiem čupā! LP. VI, 505. Refl. -tiês, sich zusammentun, sich dicht aneinanderstellen, sich sacken (von Gebäuden Biel. n. U.): cilvē̦ki sablīvējās lielpilsē̦tās MWM. IX, 938. sniegs piekrastēs sablīvējas; le̦di sablīvējas lieluos blāķuos Fest. vīriešu pulciņš, kuŗš bij cieši sablīvējies ap šņukstuošuo slīpernieku Latv. grē̦da sablīvējusēs Konv. ² 1414.

Avots: ME III, 595

sadura,

1 ) die Stelle, wo zwei Teile vereinigt werden, zusammentreffen (die Verbindung zweier Balken
Bers., Lub., AP.), die Fuge; die Grenze: šķē̦rssienu saduras ar sānu mūŗiem Būvmācība 50. uz smagu un vieglu mūŗa daļu sadurām ebenda S. 21. uz dēļu sadurām jāuzsit kāds cits, šaurāks dēlis Konv. 1508. pašā suola sadurā BW. 34467; 34580 od. sadurās resp. sadurēs 34580, 4 var. (nach U. beņķu sadures stechender, verletzender Sitz!), jumts sadurā sāk tecēt Fest. uz stūŗa, divēju ielu sadurā, atruodas . . . namiņš RA. mēs nuonākam pie kalnu saduras M. Skruzītis. pagastu sadurās Kaudz. Ve̦cpiebalga 83;

2) sadures, die rauhe, harte Kruste des Brotes
Peb. n. U.; nach anderer Quelle in Peb. sadura - diejenige Stelle, wo beim Backen der Teig von zwei Broten zusammengeflossen war und nachher keine harte Rinde ist; sadura "plaisa maizes kukulī" N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617.

Avots: ME III, 617

sagãdât, tr., besorgen, herbeischaffen, anschaffen: brūte sagādāja brūtgānam laulājamuos svārkus BW. III, 1, 43. tik re̦snus pāļus nevar sagādāt Būvmācība 16. tē̦vs sagādā mazas krustībiņas. Refl. -tiês, für sich besorgen, beschaffen: tu labas dienas sagādājies Psalm 49, 19.

Avots: ME III, 625

saklam̃buruôt, saklam̃baruôt, zusammenklammern, mit Hilfe von Klammern zusammenfügen, befestigen: ar dzelzs klambariem saklambaruot Būvmācība 14.

Avots: ME II, 649

sãndẽļi Būvmācība 50, Seitenbretter.

Avots: ME III, 804

saslapêt Wid., Dr., tr., saslapinât, nass machen, benetzen, durchnässen: akmeņus vajaga labi saslapēt Būvmācība 37. Lietus pa˙visam saslapējis manus papīrus, meine Papiere sind ganz beregnet Dr. saslapināts dvielis Straut. Vesel. 48. saslapināt ūdenī Konv. ² 1816. jāuzskatās, ka ķieģelus pienācīgi saslapinātu Būvmācība 19. Refl. -tiês, durchnässt werden: jūsu drēbes ir saslapējušās Apsk. v. J. 1905, S. 335. tiklīdz (sc.: tītari) dabūjuši saslapināties, tad nuosprāguši LP. VII, 473.

Avots: ME III, 735, 736

sêst (li. sė´sti, slav. sěsti "sich setzen"), sê̦stu (sēžu U.) sê̦du Rutzau und sêdu, intr.,

1) sich setzen:
sē̦stu (Var.: sē̦stuos, sēžuos) brāļu vidiņā BW. 14088. sēst[i], māsiņa, aiz galdiņa! 17352. sēst[i], ve̦de̦kla, kamanās! 23700,1. Jān[i]s sē̦st šūpelī Pas. II, 133 (aus Rositten). lai sē̦stuot zirgam mugarā 49. - vīrietis tūliņ vēl ārā nesēda (stieg nicht gleich aus) Janš. Bandavā II, 248;

2) sitzen
(?) U. Refl. -tiês,

1) sich setzen:
visi sē̦stas ap galdu BW. III, l, 96. pēc tam sē̦stas pie launaga Etn. II, 128. Pēteris sē̦stas uz ve̦zuma Blaum. sē̦stuos tautas kamanās BW. 16967, 10;

2) sich senken
U.; an Volumen, Ausdehnung abnehmen U.: jāievē̦ruo, ka ē̦ka sēdīsies Būvmācība 18. Zu sêdêt.

Avots: ME III, 832

šķḕ̦rssija, der Querbalken (an der Decke): gaŗas sijas tiek uz šķē̦rssijām uzķe̦mmē̦tas Būvmācība 14.

Avots: ME IV, 37

slānaîns, slāņaîns, slāņuôts Rainis, schichtenweise, geschichtet: zeme ir kārtaina (slānaina) Būvmācība 9. lielākā daļa zemes luodes kalnu . . . piede̦r pie slānaiņuo, . . . saslejuotuo kalnu tipa MWM. X, 262. slānaiņa uzbūve Konv. ² 2008.

Avots: ME III, 922

slànis C., slãnis Bauske, Dunika, Wandsen, Adiamünde, slànis ² Prl. (Pl. slâņi ² Karls.), die Schicht: zeme ir kārtaina (slānaina): dažādās kārtas (slāņi) atruodas viena zem uotras Būvmācība 9. akmeņu uogļu slāņi A. v. J. 1897, S. 79. le̦dus laikme̦ta slāņuos 1900, S. 707. lieli ūdens slāņi aizturēja kuģi B. Vēstn. Zu slāt II.

Avots: ME III, 922

I sleņ̃ģis Līn., Iw., Karls., slèņģis ² Mar. n. Rkr. XVII, 130, sleņģis U., sleñģe C., B1., U., gew. der Plut. sleņģi, slenģes, Fenster- u. Türpfosten U., Gerüste U., Fensterrahmen Dr., Fensterkreuz Mar., Schlengen U., Fensterladen Wend. n. U., Karls., (sleñģis) Libau: luogu un durvju sleņģes Būvmācība 75. galdnieks ielika luogam jaunus sleņģus Mar. šim luogam sapuvis sleņģis, juo viņa vairs nevar aiztaisīt ebenda. . . . luodziņu, kuŗam gar satrunējušiem sleņģiem bija aizbāztas lupatas A. XX, 642. Nebst estn. lerig "Schlenge" aus mnd. slenge "Einfassung".

Avots: ME III, 926

strē̦mala, = strēmele: saduru vietas jāpārse̦dz ar... šaurām strē̦malām Būvmācība 17.

Avots: ME IV, 1088

tulznaîns,

1) tulznaîns PS., tul˜znaîns Wolmarshof, tulzņaîns Vēr. II, 1223, voller Blasen:
tulznainas ruokas Purap. Kkt. 70; A. Upltis JR. IV, 37; Apsk. v. J. 1903, S. 531. nuo zemes sak atluobīties tulznainas pluoksnītes Būvmācība 74;

2) "?": tulznainas rīta debesis J. Kļaviņš. aizvien vairāk sabiezēja tulznainas debesis Plūd. LR. IV, 301.

Avots: ME IV, 260

I ûķis, ein zerfallenes Gebäude (Wohnhaus) Sehren; ein kleines, elendes Gebäude Bets., Fehtein, Kalz., ein kleiner Raum Ascheraden, (mit ù ² ) KatrE., Ogershof; ein kleines, dunkles Zimmerchen Laud., Odsen (mit û), ein altes, dunkles Zimmer (mit ù ² ) Selb., Stockm., "kambarītis" Erlaa, Fehteln, (mit ù ² ) KL; ein Verschlag (mit ù ² ) Selb.; "ein dunkles Versteck im Hause" Uogre: priekšpilsētā nuoīrēja ve̦cu ūķi Latv. tie patvērumu meklēja nuo vienkāršiem akmeņiem sakrautuos ūķuos Būvmācība 27. sivē̦ni izlīduši nuo ūķa Selb. Nebst ūka II (und li. úkis "Bauerhof" ?) aus nd. Hucke "Häuschen" (bei Frischbier I, 301) resp. mnd. huk "Winkel",

Avots: ME IV, 408

uzsùkt, aufsaugen: pa... pilienam, kuo zeme... uzsūc Vēr. I, 198. dzelzs uzsūc gāzes Konv. ² 682. Japana uzsūca Eiruopas kultūru MWM. X, 219. viņš uzsūcis sevī visus kultūras iespaidus IX, 929. Refl. -tiês, durch enge und schmale Räume nach oben dringen (von Flüssigkeiten). Subst. uzsùkšana, das Aufsaugen: barības... uzsūkšanas spēja Vēr. II, 39; uzsùkšanâs, das Empordringen (von Flüssigkeiten): pret lietus uzsūkšanuos uz augšu Būvmācība 59.

Avots: ME IV, 386

I vìrsnis ² Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, virsnis Lubn., Preili, virsne Spr., (mit ìr ² ) Gr.-Buschh., Plur. viršņi Aiviekste, Kreuzb., virsnes U., Aiviekste, Kreuzb., Wessen, = virsis, Heidekraut: zied silā viršu lauki Dz. V. sila virsnis Domas II, 137. zem priedēm virsnis Sudr. E. zilsarkanie viršņi Vēr. II, 137. viršņu kalnu ganīdama viršņu viju vainadziņu BW. 4681. ruden zied viršņu kalni 7456. ruden guovis viršņus ēda 7456 var. viršņi (Var.: virši) manas kurpes plēsa 18272, 13 var. pe̦lavu vietu var izpildīt virsnes (virši) Būvmācība 77. tīru nuo apģē̦rba virsnes un sūnas Stari 26. - purvja (?] virsnes, Gagel, Sumpfmyrthe (myrica gale) Mag. IV, 2, 77.

Avots: ME IV, 613