Paplašinātā meklēšana

bambažiņš, Halbwand (pusvadmalas audums RKr. XI, 71. [Aus r. meitas dabū bambažiņa uzvalku бомбази́н "теплая бумажная ткань".]

Kļūdu labojums:
bambažiņš= bambaziņš
meitas dabū bambažiņa uzvalku RKr. XI, 71 = zēni dabū... bambažiņa uzvalku RKr. XI, 76

Avots: ME I, 261

‡ *baži, in der Verbind. bažuos tikt, in Sorge, Bekümmernis geraten Bers., Lemb.

Avots: EH I, 208

bažins, ein Töpfchen Selgerb. n. Etn. III, 129.

Avots: ME I, 269

bimbaži, Kartoffeln Selg. n. Etn. III, 130. [Zu bimbulis.].

Avots: ME I, 296

lambaži "?": nu atnāca sveši ļaudis ar tiem darvas lambažiem (Var.: lampatām, ķeldeŗiem, zābakiem) BW. 20397, 2.

Avots: ME II, 417

[limbaži Lettihn, = raũguļi: iet limbažuos (= rauguļuos od. rauguos, zu einer Wöchnerin).]

Avots: ME II, 470

[Lim̃baži, Lim̃maži (in der nächsten Umgegend), Lim̃bãži Drosth., Lim̃baiži PS., Trik., Lìmbaiži ² Lis., Kl., die Stadt Lemsal.]

Avots: ME II, 470

vambaži, s. vambadži.

Avots: ME IV, 467

I baža, die Habe: visa mana baža Nerft n. U. mans gans, mana baža Alm. Demin. bažiņas, Spielsachen Hasenpot. [Nach Leskien Abl. 372 und Sommer Balt. 124 zu bâzt und li. bãžmas "Menge, Masse.".]

Avots: ME I, 269

grabaža, gew. d. Pl. grabažas,

1) der Plunder, alter Kram, zusammengerafftes, wertloses Zeug, der Trödel:
kur liksi manas grabažiņas Etn. I, 47. manas grabažiņas BW. 27454 (Var.: lupatiņas). grabažu buods, Trödelbude LP. III, 38. Bei J. Allunan in dieser Bed. grabaži: valuodu nuo svešiem grabažiem iztīrīt Izgl. IV, 15; grabažas runāt, übel zusammenhängende Dinge untereinander reden L., St.;

2) die Schwätzerin:
sieviņa, mana grabažiņa; gew. als Schimpfwort (so namentlich grabažu lāde), die Faslerin: grabažu, varažu tautas veda kamanās BW. 124. tā ir tāda ve̦ca grabaža, viņa var daudz kuo sarunāt Dond. [Wenigstens in der Bed. "Zusammengerafftes" zu grâbt und li. grabažiúti "нащупывать"; sonst aber wenigstens in der Bed. 3 - wohl zu grabêt.]

Kļūdu labojums:
124 = 12424,4

Avots: ME I, 635

II grebeze "?": sieviņ, mana grebezīt! BW. 27228 var. [Wohl identisch mit grebeze I ; vgl. sieviņ, mana grabažiņa. BW. 27227.]

Avots: ME I, 645

klabažas, eine Klappermühle: tautas dē̦ls lielījās: trejas dzirnas kambarī; kad aizgāju, tad atradu vienas pašas klabažiņas BW. 22562.

Avots: ME II, 207

panars [Kortenhof, Schwanb., Selsau, Tirsen, Aahof], Bers., Mar. n. RKr. XV, 129, panara Lös. n. Etn. IV, 162, [panārs Laud., Ungurmuiža], ein Bündel Bers., Lös., ein Säckchen Mar. n. RKr. XV, 129, [pānārs (?) Biržgalis" tarba, kuŗā zirgam iebeŗ auzas"]: dieva apdāvi nāti ar dziesmu garu, panariņu ple̦cuos, dziedātāji gāja nuo ciema uz ciemu DL.; von schlechtem Essen: ja nu tās pašas panaras! Blaum. [? s. panaras I] sasalasi, tautu meita, visas savas panariņas (Var.: grabažiņas)! BW. 16366 var. [Zu nẽrt, nirt?]

Avots: ME III, 75

pasvabadi, pasvabaži, Adv., ziemlich lose, locker, frei: man aizbēga pirmais vīrs, pasvabaži salaulāts BW. 16039, 3.

Avots: ME III, 110

‡ pazaciņas "?": sasalasi ... visas savas p. (Var.: puzuciņas, grabažiņas, pekelītes, panariņas)! BW. 16366 var.

Avots: EH XIII, 192

pekele(s): man tā pekele (die Siebensachen) tik liela, - kur es varu aiziet! Seyershof. sazalasi ... visas savas pekelītes (Var.: grabažiņas, panariņas u. a.)! BW. 16366 var. Nach Sehwers Unters. 87 aus balt.-d. Päckel.

Avots: EH XIII, 219

‡ *puzukas, = ‡ puzakas: salasies ... visas savas puzuciņas (Var.: grabažiņas, pekelītes, panariņas u. a.) BW. 16366 var.

Avots: EH II, 340

I spiêst,

1): vēl spiež (d. h., hinkt)
uz kreisuo kāju Frauenb. ar... rakstu spiežamiem BW. 32160, 11;

4): tur tagad laikam mūsu avīzi spiedīs Blaum. Raksti XI, I ⁴ (1938), 191; ‡

6) "aiztaisīt, nuoslēgt" Auleja: uz naktis spiež duravas, ka kaids neiesavilktu iekšā. vajag baruokli s. (im Verschlag halten), lai tuklējas; ‡

7) eilig laufen
Linden in Kurl.: zirgs spieda pāri par labību. Refl. -tiês,

2): katrs jau spiežas ("grib līgt") pie labām saimniecēm Frauenb. uz Limbažiem vie˙nādi vairāki spiedās (tiecās, mēģināja nuokļūt) sivē̦nu pirkt Salis. nu jau visi spiežas ("steidzas") , lai līdz Jāņiem var dārzus piestādīt Frauenb.; ‡

3) mit Schwierigkeiten kämpfen, sich mühsam durchs Leben schlagen
Seyershof: es tâ˙pat e̦smu spiedies savu mūžu dzīvuodams.

Avots: EH II, 554, 555

svabads: freie Zeit habend Frauenb., Kand.; lose, locker: kad lini saulē sakalst, tad saujas paliek svabadas un sukājuot lini staipās AP. atlaist gruožu zirgam svabadāki Frauenb. svabaži sasiet AP., Ramkau.

Avots: EH II, 611

svabads, schlaff, müde, los, ungebunden, unbefestigt, frei (= brĩvs) Mag. V, 2, (Synon.) 176, U.: man gan kauli svabadi; es pagulēšuos Saul. R. I, 8. saules karstumā sienu pļaudams, viņš palicis gluži svabads (müde) Saikava. zirgs nebūdams ve̦se̦ls iet tīri svabads Saikava. zirgs iet tā svabadi (nesteigdamies) Kav. Je̦ruzaleme būs svē̦ta un svabada Glück Makkab. 10, 31. Adv. svabadi oder (in Saikava) svabaži: tik svabaži (lose) sluotu sasējis! Saikava. Ob entlehnt (nebst estn. wabat "frei") aus slav. svobodь "frei" (zu apr. sups, acc. s. subban "selbst", s. Trautmann Wrtb. 291), oder verwandt damit, kann nicht sicher entschieden werden; für die letztere Möglichkeit spräche (at)svabinât, wenn diese Ableitung (schon bei Glück!) alt wäre.

Avots: ME III, 1139

vambadži, vambaži Manz. Lettus, vambudži, = vamzis, das Wams, das Kamisol: sanāca sveši ļaudis ar tiem darvas vambadžiem (Var.: lambažiem, kamzuoļiem u. a.) BW. 20397, 2 var. blusa lēca panākstuos ar me̦lniem vambažiem (Var.: kamzuoļiem; sarkanuos vambudžuos) 2740, 3 var. Nebst estn. wambus aus mnd. wambus resp. wambes "Wamms".

Avots: ME IV, 466