Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'balsts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'balsts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

atbalsts

atbalˆsts, die Stütze, Unterstützung: viens stāv atbalstam aiz manis Vēr. I, 1026.

Avots: ME I, 150


balsts

I bàlsts: ("ein Bestandteil des Pfluges") auch (mit alˆ 2 ) AP., Grob., Siuxt, Strasden, gen. s. balsta BW. 3645, balstas 7290, acc. s. balstu 10605, 1;

2): auch Dond., (mit àl ) Ramkau, (mit àl 2 ) Saikava.

Avots: EH I, 201


balsts

[I bàlsts C.], balˆsts 2 Kand., auch balste L., St.,

1) die Stütze, Unterstützung:
tad tūdaļ viņai balsts ir mana krūts Rain.; Verbindung voran sich etwas hält, als Gesimse, Schwengel am Wagen L., St.;

2) der Griff, die Handhabe am Pfluge, die Pflugsterze,
auch arkla ragi genannt: galvas nauda jau tad jāmaksā, kad puika vēl lāgā ne balsta nemākuot turēt; [in dieser Bed. bàlsts AP., Bers., Feht., Lemsal; nach Bielenstein Holzb. 473 "Stütze" in dem Sinn genannt, "dass dieser Teil des Pfluges eine Stütze und ein Zusammenhalt des ganzen Pfluges ist"; hierzu balsta oder balsts aukla bei Bielenstein 1. c. 474, eine Schnur, die den auklis mit dem balsts verbindet];

3) der ganze Teil des Pfluges, in welchen die beiden Fermerstangen stecken:
balst (dial. balksts) savienuo lemesnīcas augšgalā apižas un nuode̦r par turē̦tavi A. XI, 170; cf. balss II;

4) der hölzerne Pflock unter den Pflugscharen:
balsts ir šautrs (atspaids) šķē̦rsu apakšā lemešiem; šim balstam ap galiem ir apme̦tamas paņķas, kur'as virs lemešiem krusteniski mijas un piestiprinātas pie apīžām Dreimann; balsts"ir kuoks zem arkla lemesnīsas, uz kura uzmauc gre̦dze̦nus arklu uzsiešanai" Kursiten;

5) lielgabalu balsts, die Lafette
* A. XX, 347. [S. bàlziens und belˆzt.]

Avots: ME I, 256


balsts

II balsts: auch (mit àl 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69: kliedz balstiem Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89.

Avots: EH I, 201


balsts

II balsts Bers. dial. f. balss, die Stimme: dziediet skaņi, upes meitas, upē balsta nelaidiet Pūrs I, 110; BW. 220. vienā bàlstā 2 Bers. Soonaxt; vgl. vienā balsī], auch vienā balstā AP.], fortwährend: ienaidnieki vienā balstā apšaudījuši pili LP. VII, 1082. balsts und balss werden dial. promiscue gebraucht.

Avots: ME I, 256


pabalsts

pabàlsts,

1): auch Salis (mit alˆ 2 );

2): auch Salis (mit alˆ 2 );

4): nuo ... laukiem līdumnieks gaidīja ... luopiem aizdara pabalstu Anna Dzilna 90; Demin. pabalstiņš, die Erquickung
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 119


pabalsts

pabàlsts [C., pabàlsts 2 Kl., pabalsts Wolm., PS., Lis.],

1) die Stütze:
[paliec zem pakša pabalstu! Warkl.];

2) die Stütze des Kopfes,das Kopfkissen
Ruj. n. U.: visi gultas pabalstiņi asarām nuolijuši BW. 26887. ruociņu nuolicis pabalstā. [pabalstuos U., zu Häupten];

3) der Schemel
Manz.;

4) die Unterstützung:
bij izgādājis naudas pabalstu Pav. [pabālsta maize, Brotvorschuss U.];

5) der Helfer, Unterstützer:
viņš viņas vienīgais pabalsts Rainis.

Avots: ME III, 6


sniebalsts

sniebalsts (aus *snierbarsts?), Weiberkamisol ohne Ärmel Smilten n. U.; sniebalts, sniebarsti LKVv., snieburs, sniẽbars Sussikas, sniẽburste Loddiger, = ņieburs; wohl aus dem Nd.; vgl. mnd. borst "Brust" und d. Schnitrbrust (Schnierbrust Lessing).

Avots: ME III, 977

Šķirkļa skaidrojumā (11)

balksts

balksts, dial. für balsts A. XI, 170 [und Bielenstein Holzb. 473].

Avots: ME I, 254


balsēties

bal˜sêtiês, auch -îtiês, glänzen, sich gütlich tun, gut fortkommen, Leibesfülle bekommen: viņš ar manu mantu balsējas Naud. A. X, 2, 439; besonders, häufig mit at- (wieder zur Leibesfülle kommen): luopi atbalsās Schlampen; atbalsījušies A. X, 2, 439; vgl. balstīties und bal˜sināties. [Die Bed. "glänzen" scheint nicht belegt, sondern von Mühlenbach auf grund von etymologischen Erwähgungen erschlossen zu sein. Die wirklich belegte Bed. aber scheint mit balts "weiss" nicht vereinbar, zu sein. Eher gehört balsēties zur Wurzel bhelg̑h- "schwellen", die wahrscheinlich auch in le. bàlzît (s. dies) vorliegt; wenn in balsēties nicht ein s-Suffix vorliegt, so könnte man allenfalls auch eine Wurzelform bhelk̑- neben bhelg̑h- voraussetzen, vgl. balss II neben balsts und bàlziens.]

Avots: ME I, 254


balsne

balsne U., Handhabe am Pfluge; vgl. balsts I.

Avots: ME I, 255


balss

II balss, -a und balss, -s, balsts: arkls sastāv no divām ilksīm, kuras balss satur kuopā Etn. II, 157. viņš meklēja arkla balsu BW. 10605. Burtniekuos sauc arkla balsu par balsi; in Alt-Ottenhof sei balss, -s die Handhabe am alten Pflug. [Wohl zu bàlziens.]

Avots: ME I, 255


dvalsts

[dvàlsts Jürg. "balsts, Stütze": pielikt linu zārdiem dvalstus.]

Avots: ME I, 536


pabalstnieks

pabalstnieks, für pabalsts, das Bein des Bettes [schwerlich! wohl identisch mit pabalsts "Kopfkissen"]: visi vietas pabalstnieki (Var.: gultas pabalstiņi 9245) asarām nuomirkuši BW. 23822.

Avots: ME III, 6


pieturs

pìeturs, pietura Wid.,

1) der Halt, die Stütze, der Anhaltspunkt:
kur jūsu balsts un pieturs? Rainis. jāmeklē, vai valuoda pati neduod kādu pieturu A.v. J. 1896, S. 371;

2) pieturs, das Geländer an Stegen, kleineren Brücken und Treppen
Nigr.;

3) pietura Arrasch, C., Wolm., Widdrisch, auch pieturas vieta, pieture Celm., die Haltestelle, Station:
viņš brauca uz dzelzceļa pieturu A. v. J. 1900, S. 501. kāds vīrs e̦suot nuogājis uz laivas pieturas vietu Björnsona raksti I, 72;

4) pieturas zīmes, die Interpunktionszeichen;

5) das Anhalten, der Aufenthalt: tur man iznāca ilga pietura Bers.

Avots: ME III, 306




spirdzenīgs

spirdzenîgs, erquickend, erfrischend: stuopalus bij . . . spirdzenīgs . . . barības pabalsts Kaudz. Atmiņas I, 24. sagādāt ... spirdzenīgas nuodarbības... vietiņu Jaunie mērn. laiki IV, 52.

Avots: ME III, 999


stopalus

stuõpalus, Fassbier Brasche: stuopalus bij... spēcinuošs barības pabalsts Kaudz. Atmiņas I, 24. katrs grib atspirdzināties pie stuopalus A. v. J. 1896, S. 7. Vgl. mnd. stôpbêr.

Avots: ME III, 1112