Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'barkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'barkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizbarkšēt

àizbarkš(ķ)êt,

1) rasselnd sich fortbewegen:
rati aizbarkšķ;

2) betäubt werden (von den Ohren gesagt):
ausis aizbarkšķ nuo runas.

Avots: EH I, 8


aizbarkšķēt

àizbarkš(ķ)êt,

1) rasselnd sich fortbewegen:
rati aizbarkšķ;

2) betäubt werden (von den Ohren gesagt):
ausis aizbarkšķ nuo runas.

Avots: EH I, 8


barkš

barkš [li. barkš], ein onomatopoetisches Wort zur Bezeichnung des Gepolters: burkš, barkš, iebrauc rati sē̦tā R. A.

Avots: ME I, 264


barkšēt

barkšêt (unter barķšķêt): dröhnen Vīt.

Avots: EH I, 205


barkšis

barkšis (unter bar̃kšķis I),

2) das (einmalige) Dröhnen
Vīt.: liels pē̦rkuoņa b. bij dzirdams; Gepolter, rollendes Getöse; Zänkerei (mit ar̃) Segew.

Avots: EH I, 205


barkšķēt

bar̃kšķêt: schelten Siuxt: man barkšķēja vie˙nādi virsū.

Avots: EH I, 205


barkšķēt

bar̂kšķēt, barkšēt (li. barkšė´ti "klappern"), prasseln, rasch sprechen Smilt. C., Bers., Burtn.

Avots: ME I, 264


barkšķi

barkšķi od. burkšķi zusammengedrehtes Stroh zum Verstopfen eines Loches.

Avots: ME I, 264



barkšķis

I bar̃kšķis, ‡

2) heftiger streft ("ātra, asa saķilduošanās") Plm : viņai ar ve̦de̦klu bija liels b.;

3) Lärm (z. B. vom Fall eines Biechgefasses)
N.-Peb.

Avots: EH I, 205


barkšķis

I bar̂kšķis, bar̂kšis der Schwätzer C., Smilt.

Avots: ME I, 264


barkšķis

II barkšķis Eckendorf, ein altes Netz.

Avots: ME I, 264


Šķirkļa skaidrojumā (2)

bārkšķes

bārkšķes, bārkšes, bārkši, barkšķi, [barkšķis Wid.],

1) Bärenklau (Heracleum sphondilyum) Mag. IV, 2, 80, RKr. II, 72;

2) der daraus bereitete Kohl
(U.), Bartsch. [Nach Brückenr Litu. - slav. Stud. 167 und Berneker Wrtb. I, 109 nebst li. bar̃ščiai aus r. борщ "Bärenklau; Roterübensuppe".]

Avots: ME I, 274


burkš

bur̃kš! Interj.,

1) husch:
te burkš putns pruojām Etn. I, 103;

2) zum Bezeichnung eines schweren Gepolters:
burkš barkš! iebrauc smagais uormanis Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 353