Paplašinātā meklēšana

‡ àizbaruôt, àizbaŗuôt,

1) anfangen zu füttern, mästen:
aizbaruots vepris PS.;

2) anfangs reichlich füttern:
jauni suņi jāaizbaŗuo, lai vē̦lāk ē̦d mazāk Erlaa, KatrE., Sessw.;

3) mit einem schädlichen Futter füttern:
zirgs aizbaŗuots Lubn.;

4) an ein Futter gewöhnen, durch ausgelegtes Futter anlocken:
a. stirnas, zaķus, zivis Ob. - Bartau, Rutzau. Refl. -tiês, anfangen sich aufzumästen: sivē̦ns jau labi aizbaruojies Bauske.

Avots: EH I, 8

apbaŗuôt,

1) : auch Sonnaxt; ‡

4) = ‡ apbarât AP.

Avots: EH I, 73

apbaŗuôt, tr.,

1) etwas mästen;

2) durch Beibringung von etwas Essbarem, das vom Schweiss der Achselhöhle durchtränkt ist, die Liebe jem. für sich gewinnen
Etn. II, 20;

3) durch behexte Speisen schädigen, verzaubern:
vilkacis e̦suot apbaŗuots cilvē̦ks LP. VII, 926.

Avots: ME I, 76

atbaruôt,

1): nu jau būs atbaruojuse, bet ta[d] bij gan ar pa[r]˙lieku vājš AP.; ‡

2) eine Zeitlang füttern (gemäss einer übernommenen Verpflichtung):
vilks kaidu Iaiku atbaruojis lapsas bērnus Pas. I, 197 (aus Lettg˙l

Avots: EH I, 134

atbaŗuôt, tr., wieder auffüttern: rijīgais naida zvē̦rs atbaŗuots Up. atbaŗuoties, sich wieder auffüttern, von neuem zur Leibesfülle kommen: tas bija atbaŗuojies nuo pavasaŗa zāles MWM. VIII, 414.

Avots: ME I, 150

baŗuôt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 68, AP., Dunika, Lat. kat., LLD. II, 27, Salis (hier erschlossen aus baret neben barot), Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH I, 206

[baruôt (mit altem r) C., Saussen], baŗuôt [Dond., Selg., Warkhof u. a.], tr., füttern, mästen: zuosis; zirgus baŗuot kruogā, füttern, dafür in Kurl. gew. paēdināt. Sprw.: kā suni baruo, tā suns klausa. baruo nu suni, kad vilks jau luopos od. kuo līdz suni baruot, kad vilks jau kūtī. tā meita nav suņus baruojusi: precībās braucuot nejauks laiks. Refl. -ties, sich mästen, sich nähren, weiden: ieraudzījis lielu lauku, kur liels pulks aitu baŗuojušās LP. VI, 136. zirgi baruojušies acīm re̦dzuot. baruoties kā āpsis Aus. I, 28. bārenīte... maizītē baŗuojas BW. 4379. maizīte bē̦rnu baruotāja. [Nebst barība "Nahrung" etwa nach Pogodin §. XXXVII, 94 zu aksl. брашьно "Nahrung", r. бòрошно "Roggenmehl", la. far "Dinkel; Mehl", got. barizeins "Gersten-", ae. bere "Gerste" u. a. (vgl. zu diesen Wörtern Berneker Wrtb. I, 74 f., Walde Wrtb. ² 271 F. und Feist Wrtb. ² 60)? Oder zu ai. bhárvati "kaut, verzehrt", av. -ba ^ou rvō "kauend", gr. φῆρον· τροφή Hes. φορβή "Weide, Gahrung", cymr. bara "Brot" (die man auch mit den genannten slav., ital. und germ. Formen verglichen hat, s. Feist 1. c.), resp. gar zu arm. parar "Mast"?]

Avots: ME I, 265

baruotans, = baruôts, gemästet, gefüttert [richtiger vielleicht: gefüttert werden müssend, Futter verlangend]: baruotana laiva te̦k, baruotans kumeliņš: baruo laivu priedes sveķi, auzas labu kumeliņu BW. 29623.

Avots: ME I, 265

baruoties Spr., sich scharen, sich haufenweise versammeln

Avots: ME I, 265

ìebaruôt,

1): iebaruojuse puiku Pas. VIII, 149.

Avots: EH I, 503

ìebaruôt, ìebaŗuôt,

1) abfüttern:
kuo māsiņa samaluse, tuo kumeļu iebaruos BW. 29945, 7. slē̦dz vaļā durvis, lai iebaruotu zirgus Saulietis;

2) durch eine Speise veranlassen, eine gewisse Neigung einflössen:
saimnieks mēdza iebaŗuot puišus, ka pēdējie negāja dzīvuot uz citām mājām, lai arī pie saimnieka - iebaŗuotāja - būtu nez' cik grūti Etn. II, 167 (aus Eroppenhof).

Avots: ME II, 3

izbaŗuôt: izbaŗuotu teļu Elger (Günther Altle: Sprachd. I, 64). jāpaduomā, kaî varēs luopus taidu ziemu izbarāt Warkl. putnu visu ziemu ustubā bija izbaŗājuši Kaltenbr. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge, bis zum Überdruss füttern, sich mit dem Ftittern abgeben:
es izbaŗuojuos, bē̦rni izbaŗuojās, bet (sc.: jē̦rs) neēde AP.

Avots: EH I, 433

izbaŗuôt, izbaruôt, tr., vollständig fett und feist machen, ausmästen, durchfüttern: viņš savu vaigu tauki izbaŗuoja Hiob. 15, 27. izbaruoju kumeliņu ar divām auziņām BW. 29915. Refl. -tiês, essend sich gütlich tun, prassen.

Avots: ME I, 715

‡ izbum̂baŗuôt ² Frauenb., leise und mit einer groben Stimme aussprechen.

Avots: EH I, 436

ķē̦baruôt [aus li. kė˜baruoti "двигать руками и ногами как дитя"] ķe̦bruôt, ķe̦burêt, -ẽju, intr., zappeln: tu jau tâ kâ tâ neķe̦'baruosi Degl. apskatuos, kâ tas kuoši ķe̦buruoja (Var.: ķe̦burēja) diža ceļa maliņā BW. 9926, 2. Refl.

1) ķe̦buruôtiês, zappeln;

2) ķe̦buruôtiês, sich in die Angelegenheiten eines andern einmischen
Rahmelshof.

Avots: ME II, 372, 373

‡ *klam̃baruôt, zu erschliessen aus pìeklambaruôt und saklam̃baruôt.

Avots: EH I, 609

‡ *klumbaruôt, zu erschliessen aus pìeklumbaruôt (unter pieklum̃burêt).

Avots: EH I, 622

nùobaŗuôt, ‡

2) mästend verbrauchen:
rudenī lapas jau nuobaŗuotas. Refl. -tiẽs, ‡

2) mästend verbraucht werden:
nezinu, vai pietiks barības: siens ir jau krietni nuobaŗuojies un ābuliņš nāk uz beigām AP.

Avots: EH II, 31

nùobaruôt, tr., abmästen: nuobaruoju (Var.: iz -, pa -, sa -, uzbaruoju) kumeliņu ar divām auzinām BW. 29915. Refl. - tiês, sich abmästen: tie ir tauki nuobaruojušies Psalm 17, 10. gada laikā pa˙visam nuobaŗuojies LP. VII, 1246.

Avots: ME II, 760

pabaruôt (unter pabaŗuôt), ‡

2) eine Weile weiden (die Augen):
e̦smu savas acis jau pabaruojis BielU.

Avots: EH II, 119

pabaŗuôt, pabaruôt, tr., füttern, satt füttern: tautu dē̦lu kumeliņu priekšautā pabaŗuoju BW. 17229. trīsreiz bēri pabaŗuoju 13924. cik suņiem maizi cepu, tik es tevi pabaŗuoju 9397. [Refl. -tiês, sich eine Zeitlang mästen: vepris aizgaldā jau labi pabaruojies.]

Avots: ME III, 6

pabaũŗuôt(iês), intr., ein wenig brüllen, weinen.

Avots: ME III, 6

pabaũŗuôt(iês), intr., ein wenig brüllen, weinen.

Avots: ME III, 6

pãrbaruôt (unter pãrbaruõt), ‡

2) unterhalten, ernähren:
jam ... visus vajadzēja p. Pas. IX, 484 (ähnlich V, 163).

Avots: EH XIII, 196

pãrbaruôt, pãrbaŗuôt, tr., überfüttern: kas te manu līgaviņu ar pupām pārbaŗuoja? BW. 1055. Refl. -tiês,

1) sich überfüttern;

[2) sich durchfüttern:
kaķis sāka staigāt pa tīrumu un mežu, me̦klē̦dams sev, ar kuo pārsabaŗuot (pārbaŗuoties) Pas. I, 222 (aus Rositten).] Subst. pãrbaruõjums, die Überfütterung; pãrbaruôšana, das Überfüttern; pãrbaruôšanâs, das Sichüberfüttern Vēr. I, 1402; pãrbaŗuôtãjs, wer überfüttert.

Avots: ME III, 150

[pasnabaruôt, ein wenignaschen Bauske.]

Avots: ME III, 104

pìebaruôt, pìebaŗuôt, vollfüttern: strādāj[u] dienu, strādāj[u] nakti, nevar kungus piebaruot BW. 31363. bē̦rza pumpuriem es tevi piebaruoju Asp. Ziedu klēpis 152. Refl. -tiês, sich sattessen, sich anmästen Spr.

Avots: ME III, 238

pìeklambaruôt Wid., anklammem, mit Hilfe von Klammem befestigen.

Avots: ME III, 257

‡ pušbaŗuots, halbgemästet: kad vepris p., nav labi nuobaŗuots, tauki ir, bet prasti Sonnaxt.

Avots: EH II, 335

sabaŗuôt (unter sabaruôt),

2): salmus nuo jumtiem sabaŗaoja A. Upītis Pirmā nakts 139. šuo ābuoli viņš sabaŗuoja ķēniņa meitai Pas. VIII, 386; ‡

4) viele od. alle sattfüttern:
s. zirgus AP.

Avots: EH II, 395

sabaruôt, sabaŗuôt,

1) satt füttern, vollfüttern; gehorig füttern:
sabaruoju (Var.: nuobaruoju, izbaruoju, pabaruoju, uzbaruoju) kumeliņu ar divām auziņām BW. 29915. drīzi brauca ātru zirgu, nevar drīzi sabaruot 34187;

2) verfüttern :
nevajaguot . . . pārduot luopu, siena un labības, bet sabaruot pašiem Baltpurviņš I, 104;

3) längere Zeit füttern:
trīs gadiņi sabaruoju stallī bē̦ru kumeliņu BW. 13730, 38. Refl. -tiês, sich auffüttern, aufmästen.

Avots: ME III, 591, 592

‡ *snabaruôt, zu erschliessen aus pasnabaruôt.

Avots: EH II, 541

snãbaruôt "in ungenügender Menge Speisereste essen" Bauske.

Avots: ME III, 974

uzbaruôt, uzbaŗuôt, auffüttern, aufmästen: es kumeļu uzbaruoju (Var.: izbaruoju, pabaruoju, nuobaruoju, sabaruoju) BW. 29915, 4. Refl. -tiês, sich auffüttern, aufmästen.

Avots: ME IV, 316

uzčūbaruôt "?": zeme pēc tam uzčūbaruo, šņāc Mzv. m. 12.

Avots: ME IV, 323

‡ uzklumbaŗuôt Frauenb., hinaufhinken.

Avots: EH II, 725