aizbaukšēties
‡ àizbaukš(ķ)êtiês, anfangen zu pottern, dumpf erschallen: kas tur aizbaukšķējās? Bauske.
Avots: EH I, 8
Avots: EH I, 8
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'baukš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'baukš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
aizbaukšķēties
‡ àizbaukš(ķ)êtiês, anfangen zu pottern, dumpf erschallen: kas tur aizbaukšķējās? Bauske.
Avots: EH I, 8
Avots: EH I, 8
baukš
baũkš, baũks Smilt., onomatopoetisches Schallwort vom Schlagen, Fallen [Vgl. būkšêt "dumpf schallen", r. dial. бу́кать "laut schlagen, klatschen, knallen", čech. boukati "brüllen", kymr. bugad "mugitus", gr. βυχάνη "Trompete" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 97 und 99.]
Avots: ME I, 267
Avots: ME I, 267
baukšēt
baũkšêt (unter baũkšķêt),
1): auch Salis: kas tur baukš uz bērniņiem? dunduri sāk b. luopiem aparti; ‡
2) leise (bei sich murmelnd) schelten
Seyershof. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 181 und 195.
Avots: EH I, 207
1): auch Salis: kas tur baukš uz bērniņiem? dunduri sāk b. luopiem aparti; ‡
2) leise (bei sich murmelnd) schelten
Seyershof. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 181 und 195.
Avots: EH I, 207
baukšķēt
baukšķināt
baukšķis
baũkšķis C., baũkšis, der Schall, der Knall, der schallende Schlag: neatskan veseŗa baukšis Vēr. I, 484. baukšķi duošu mugurā BW. 23384.
Avots: ME I, 267
Avots: ME I, 267
nobaukšēt
nùobaũkš(ķ)êt, intr.,
1) polternd hinfallen:
lācis ar platuo pakaļdaļu nuobaukš uz zemes Vēr I, 80;
[2) erdröhnen:
kas tur nuobaukšķēja, it kâ kāds pa siênu sistu? Druw.]. Refl. -tiês, eine kurze Zeit gewaltig poltern, dröhnen: uzme̦t paunu uz galdu, ka nuobaukšas vien Apsk. [muca nuobaukšējās vien, kad ar cirvi pa cauruo egli iezvēla Wid.]
Avots: ME II, 760
1) polternd hinfallen:
lācis ar platuo pakaļdaļu nuobaukš uz zemes Vēr I, 80;
[2) erdröhnen:
kas tur nuobaukšķēja, it kâ kāds pa siênu sistu? Druw.]. Refl. -tiês, eine kurze Zeit gewaltig poltern, dröhnen: uzme̦t paunu uz galdu, ka nuobaukšas vien Apsk. [muca nuobaukšējās vien, kad ar cirvi pa cauruo egli iezvēla Wid.]
Avots: ME II, 760
nobaukšķēt
nùobaũkš(ķ)êt, intr.,
1) polternd hinfallen:
lācis ar platuo pakaļdaļu nuobaukš uz zemes Vēr I, 80;
[2) erdröhnen:
kas tur nuobaukšķēja, it kâ kāds pa siênu sistu? Druw.]. Refl. - tiês, eine kurze Zeit gewaltig poltern, dröhnen: uzme̦t paunu uz galdu, ka nuobaukšas vien Apsk. [muca nuobaukšējās vien, kad ar cirvi pa cauruo egli iezvēla Wid.]
Avots: ME II, 760
1) polternd hinfallen:
lācis ar platuo pakaļdaļu nuobaukš uz zemes Vēr I, 80;
[2) erdröhnen:
kas tur nuobaukšķēja, it kâ kāds pa siênu sistu? Druw.]. Refl. - tiês, eine kurze Zeit gewaltig poltern, dröhnen: uzme̦t paunu uz galdu, ka nuobaukšas vien Apsk. [muca nuobaukšējās vien, kad ar cirvi pa cauruo egli iezvēla Wid.]
Avots: ME II, 760
nobaukšķināt
‡ nuobaûkšķinât 2 Frauenb., erdröhnen machen: beigās dejai vēl bungas vien nuobaukšķināja.
Avots: EH II, 31
Avots: EH II, 31
sabaukšķēt
vībaukšu
‡ vībaukšu (gen. pl.) "?": bē̦rna gaduos taisīju nuo vībaukšu (= vĩbuôtņu I?) stiebriem pīpītes Lautenbachs.
Avots: EH II, 791
Avots: EH II, 791