Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'bergs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'bergs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

bergs

be̦r̂gs: auch (mit e̦r̂ 2 ) Erkul n. FBR. XIV, 59, Lemsal n. FBR. IV, 86. Wainsel n. FBR. XIV, 84; be̦rgi rudzi Grafental, gut gewachsener Roggen. ‡ Subst. be̦rgums 2 Ladenhof n. FBR. XI, 69, = bar̂gums.

Avots: EH I, 213

bergs

be̦r̂gs dial. für bar̂gs, z. B. in Salisb. BW. 12318, [21651 var.]

Avots: ME I, 280

šķimbergs

‡ *šķim̃be̦rgs (od. *šķim̃be̦rga?), zu erschliessen aus dem acc. s. šķim̃be̦rgu "Teich" Ceļi VIII, ^299 (aus Orellen). Vgl. šķimbē̦gs.

Avots: EH II, 636

Šķirkļa skaidrojumā (19)

āļoties

ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês 2 Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]

Avots: ME I, 238

apkaunēt

apkàunêt, apkàunuôt, apkàuninât, tr., beschämen, beschimpfen: kādēļ tu mani apkaunēji? Blaum. viņš bija apkaunuots un nuonīcināts Purap. vajadzēja aprāt, apkaunināt nedarbjus Kleinbergs. Refl. -tiês, vom Schamgefühl ergriffen werden, sich schämen: apkaunies, tautu meita BW. 25448, 1.

Avots: ME I, 93

atziede

‡ atziede,* Nachblüte E. Felsbergs Grieķu vāzu gleznas 125.

Avots: EH I, 182

bēruks

bẽruks, ein braunes Pferd U. b. 61, 32; [bẽŗuks Brambergshof, bē̦ŗuks Naud.]

Avots: ME I, 292

brastīgs

‡ brastīgs, flott, mit Bravour, keck (?): brastīgi uzprasīja E. Dünsbergs Joc. pasaciņas un stāstiņi S. 18.

Avots: EH I, 238

kalnaiza

‡ kalnaiza Ezeriņš Leijerk. I, 141, eine Bergschlucht.

Avots: EH I, 578

kalngals

kalˆngals, der Berggipfel, die Bergspitze.

Avots: ME II, 142

kalnkāpējs

kalˆnkâpẽjs, kalˆnkâpis, der Bergsteiger.

Avots: ME II, 142

kāpējs

kâpẽjs, einer, der steigt, klettert: kalnā kāpējs, der Bergsteiger, gaisā kāpējs, der Akrobat Konv. 2 58. viņš jau tāds augsti kāpējs, ein hoch hinaus Wollender, ein Hochmütiger U.

Avots: ME II, 193

kņedēt

kņedêt, = kņadēt 1: ļaužu nere̦dz, balsis kņe̦d Frīdenbergs - Mieriņš. kņe̦d akmeņainās ielās ļaužu drūzma Druva II, 392.

Avots: ME II, 252

paceplītis

paceplītis [Peb.], auch paceplīte Etn. 11, 13, [pacepliņš Sassm. n. RKr. XVII, 44], der Zaunkönig, Schneekönig (troglodytes parvulus) RKr. VIII, 92; Etn. IV, 163 (vgl. ceplĩtis). paceplins "Bergsperling" Podunay.

Avots: ME III, 11

pārplēst

pãrplèst, ‡ Refl. -tiês, sich über etwas hin ausbreiten: tu, mitrā migla, pārplēties pār upi, ieleju Grünbergs Zvārguļi 19. liesa bij pārplē̦tusēs pa[r] kuņģi Frauenb.

Avots: EH XIII, 208

radonis

‡ raduonis,* der Schöpfer, Urheber: skatās ... uz skaņuo viļņu raduoni Ed. Grünbergs Zvārguļi 17.

Avots: EH II, 349

šķie

šķiê "ecce" Blumbergshof, PS., Smilten; aus štiê.

Avots: ME IV, 50

šļukt

šļukt, šļùku, šļuku, gleiten U., rutschen Gr. - Sessau; langsam fallen Spr., Dond.: šļukt nuo ruokām ārā Dunika. vilks iet par kārti, kuŗa pārlikta pa bedri; iet, iet, kāja šļūk - dibinā iekšā! LP. VI, 268. - Subst. šļukšana, das Gleiten; šļukums, das einmalige, vollendete Gieiten; das Herabgeglittene: kalna šļukums, der Bergsturz V. zemes šļukums, der Erdrutsch V. Zu šļaukt I; vgl. auch li. šliukštu "rutsche, gleite".

Avots: ME IV, 74

stublis

‡ stublis Traubergs Botanika 3, der Pflanzenstengel.

Avots: EH II, 592

sventelis

‡ II sventelis,

1) "?": uz dzimšanas, vārda un citām sventeļu dienām (aus einem Brief Dünsbergs);

2) der Storch
(mit eñ ) Neuhausen.

Avots: EH II, 615

tīkāt

I tĩkât,

1): gierig ausschauen nach etwas:
netīkā tu tik daudz uz meitām! Frauenb. Refl. -tiês,

2): viņš tik tĩkājas, kâ var dabūt kuost Siuxt; ‡

3) "?": pēc nedēļas varu vēl t. (= tīksmināties?) patīkamās atmiņās A. Bergs Latvis № 2655.

Avots: EH II, 685

turta

turta: zemes t. E. Grünbergs Zvārguļi 17. Nach Augstkalns FBR. XI, 49 von J. Alunāns 1867 aus dem Li. übernommen.

Avots: EH II, 706