Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bergs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bergs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
bergs
nābergs
šķimbergs
‡ *šķim̃be̦rgs (od. *šķim̃be̦rga?), zu erschliessen aus dem acc. s. šķim̃be̦rgu "Teich" Ceļi VIII, ^299 (aus Orellen). Vgl. šķimbē̦gs.
Avots: EH II, 636
Avots: EH II, 636
Šķirkļa skaidrojumā (19)
āļoties
ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês 2 Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]
Avots: ME I, 238
Avots: ME I, 238
apkaunēt
apkàunêt, apkàunuôt, apkàuninât, tr., beschämen, beschimpfen: kādēļ tu mani apkaunēji? Blaum. viņš bija apkaunuots un nuonīcināts Purap. vajadzēja aprāt, apkaunināt nedarbjus Kleinbergs. Refl. -tiês, vom Schamgefühl ergriffen werden, sich schämen: apkaunies, tautu meita BW. 25448, 1.
Avots: ME I, 93
Avots: ME I, 93
atziede
bēruks
brastīgs
‡ brastīgs, flott, mit Bravour, keck (?): brastīgi uzprasīja E. Dünsbergs Joc. pasaciņas un stāstiņi S. 18.
Avots: EH I, 238
Avots: EH I, 238
kalnaiza
kalngals
kalnkāpējs
kāpējs
kâpẽjs, einer, der steigt, klettert: kalnā kāpējs, der Bergsteiger, gaisā kāpējs, der Akrobat Konv. 2 58. viņš jau tāds augsti kāpējs, ein hoch hinaus Wollender, ein Hochmütiger U.
Avots: ME II, 193
Avots: ME II, 193
kņedēt
paceplītis
paceplītis [Peb.], auch paceplīte Etn. 11, 13, [pacepliņš Sassm. n. RKr. XVII, 44], der Zaunkönig, Schneekönig (troglodytes parvulus) RKr. VIII, 92; Etn. IV, 163 (vgl. ceplĩtis). paceplins "Bergsperling" Podunay.
Avots: ME III, 11
Avots: ME III, 11
pārplēst
pãrplèst, ‡ Refl. -tiês, sich über etwas hin ausbreiten: tu, mitrā migla, pārplēties pār upi, ieleju Grünbergs Zvārguļi 19. liesa bij pārplē̦tusēs pa[r] kuņģi Frauenb.
Avots: EH XIII, 208
Avots: EH XIII, 208
radonis
‡ raduonis,* der Schöpfer, Urheber: skatās ... uz skaņuo viļņu raduoni Ed. Grünbergs Zvārguļi 17.
Avots: EH II, 349
Avots: EH II, 349
šķie
šļukt
šļukt, šļùku, šļuku, gleiten U., rutschen Gr. - Sessau; langsam fallen Spr., Dond.: šļukt nuo ruokām ārā Dunika. vilks iet par kārti, kuŗa pārlikta pa bedri; iet, iet, kāja šļūk - dibinā iekšā! LP. VI, 268. - Subst. šļukšana, das Gleiten; šļukums, das einmalige, vollendete Gieiten; das Herabgeglittene: kalna šļukums, der Bergsturz V. zemes šļukums, der Erdrutsch V. Zu šļaukt I; vgl. auch li. šliukštu "rutsche, gleite".
Avots: ME IV, 74
Avots: ME IV, 74
stublis
sventelis
‡ II sventelis,
1) "?": uz dzimšanas, vārda un citām sventeļu dienām (aus einem Brief Dünsbergs);
2) der Storch
(mit eñ ) Neuhausen.
Avots: EH II, 615
1) "?": uz dzimšanas, vārda un citām sventeļu dienām (aus einem Brief Dünsbergs);
2) der Storch
(mit eñ ) Neuhausen.
Avots: EH II, 615
tīkāt
I tĩkât,
1): gierig ausschauen nach etwas:
netīkā tu tik daudz uz meitām! Frauenb. Refl. -tiês,
2): viņš tik tĩkājas, kâ var dabūt kuost Siuxt; ‡
3) "?": pēc nedēļas varu vēl t. (= tīksmināties?) patīkamās atmiņās A. Bergs Latvis № 2655.
Avots: EH II, 685
1): gierig ausschauen nach etwas:
netīkā tu tik daudz uz meitām! Frauenb. Refl. -tiês,
2): viņš tik tĩkājas, kâ var dabūt kuost Siuxt; ‡
3) "?": pēc nedēļas varu vēl t. (= tīksmināties?) patīkamās atmiņās A. Bergs Latvis № 2655.
Avots: EH II, 685
turta
turta: zemes t. E. Grünbergs Zvārguļi 17. Nach Augstkalns FBR. XI, 49 von J. Alunāns 1867 aus dem Li. übernommen.
Avots: EH II, 706
Avots: EH II, 706