I šķũrêt C., Dond., Dunika, Ermes, Salis, Widdrisch,
-ẽju, scheuern Neik. n. U.;
Gras abstossen U.;
schaufeln Wain. (mit
ũ); schaufelnd, grabend ebnen Annenburg;
wegschaufeln U., Dunika, (mit
ù 2 ) Golg.;
wegschaffen U., Lis., Ramkau, (mit
ũ ) Serbigal;
(eine grössere Anzahl) fortjagen Bilsteinshof und Brandenburg n. Etn. II, 82:
laidaru laukā šķūrēt (den Stall reinigen, d. h. den Mist ausführen) Wain.
šķūrēt sniegu nuo jumta zemē Dunika.
labību šķūrēt (Getreide führen) C.
guovis šķūrēt Etn. II, 82.
tas tēviņš paliek par daudz bezkaunīgs, vajadzēs šķūrēt pruom Ramkau.
- šķūrējamais dzelzis, ein Eisen, womit man Gras vom Wege abstösst Dond.:
ar šķūrējamuo dzelzi mē̦dz nuošķūrēt zâli nuo dārza celiņiem Dond.
Nebst estn. kārima "scheuern" aus mnd. schuren "scheuern".Avots: ME IV,
56