Paplašinātā meklēšana

‡ biļ Gr.-Buschhot, = bil 1 (?): b. jau atkan ve̦se̦ls.

Avots: EH I, 219

[biļa Wid., ein(e) Schluchzende(r); vgl. biļļa.]

Avots: ME I, 296

‡ biļetnieks, ein beurlaubter Soldat BielU.

Avots: EH I, 219

‡ biļît, -ĩju,

1) "nuosist, nuokaut" PV.: sle̦pkava biļīja, kamē̦r nuobiļīja;

2) = žur̂nêt ² II Druw.

Avots: EH I, 219

biļ˜ļa [Pernigel],

1) das Weinen:
biļļas vaļā;

2) ein weinendes Kind.
[Wenn altererbt, wohl aus * biļņa, und in dem Fall zu bàlss (s. dies.), an. belja "brüllen", schwed. dial. bjäla "jammern, weinen" u. a., s. Persson Beitr. 802 ¹ , Fick Wrtb. III ⁴ , 266 und Prellwitz Wrtb. ² 491.]

Avots: ME I, 296

biļ˜ļât [Pernigel], Schwaneb., [Salis], -uôt Adsel, [Korwenhof], biļât Mar., biļuot Wid., laut und anhaltend weinen: ta tad nu biļļā kâ biļļa Etn. I, 122.

Avots: ME I, 296

àizrunât,

4) bestellen, belegen:
a. vietu, biļeti;

5) : tie jau gribēja aizrunāt, ka velti tērēties Deglavs Riga II, 1,255. Refl. -tiês, ‡

2) sich vom Sprechen hinreissen lassen
Salis: ciemā tâ aizrunājuos, ka netiku laikā mājās; ‡

3) sprechend hingelangen:
a. līdz pat Ķīnai; ‡ 4 = ìerunâtiês Oknist: uotrā istabā kas aizrunājās.

Avots: EH I, 46

izkniêbt, tr.,

1) auskneifen:
tie izkniebšuot viņam acis nuo pieres ārā Alm.;

2) durchkneifen:
biļete caurkniebēja izkniebta MWM. VII, 909.

Avots: ME I, 754

[paspraûst, unter etwas anstecken, anheften: p. biļeti apakš apkakles.]

Avots: ME III, 105

pìenãcîgs, gehörig, zukommend, entprechend: pievest miesai pienācīguo barību. izšķirties pienācīgā atstatumā Kaudz. M. 63. lai katram nuotiek pienācīga tiesa Lapsa Kūm. izrīkuotāji ne˙kad negrieza pienācīgu vērību uz biļešu kontrollēšanu Vēr. I, 1417.

Avots: ME III, 275

sakûpinât, ‡

2) mit Staubwolken bedecken (?):
(pakalni) auļuojuošu automobiļu sakūpināti Daugava 1936, S. 931.

Avots: EH XVI, 421

‡ savirmuôt,

1) "?": sārtās, zilās ... biļetes savirmuôja raibā gubā Sudrabkalns V. b. l. ² 36;

2) = saviļņuôt Schwitten: s. ūdeni (iesviežuot tur akmeni).

Avots: EH XVI, 466

stùopuôt ² : pastāvīgi stuopuodami, stāvēja automobiļi Jauns. Raksti VI, 15.

Avots: EH II, 598

II šukums U., = sukums: piena luopu par ...divām galvām.,. mazāk, - tas ir liels šukums Janš. Dzimtene ² III, 96. biļešu pirkšana... ietaisīja šukumu kabatā Bandavā I, 115.

Avots: ME IV, 105

tâ˙pat, auch tâ˙patainās Zuobg. kal. 1893, tâ˙patâs Drosth., tâ˙patēm Pas. VI, 374, tâ˙patim Aus. I, 61, tâ˙patimās Pēternieki, tâ patin Römershof n. FBR. VIII, 105,

1) ebenso:
draugi ar tā˙patēm sacījuši Pas. IV, 457 (aus Smilt.). zaldāts . . . darījis tā˙patēm, kâ vecene vēlējusi V, 81 (aus Mehrhof);

2) gleichwohl:
maļu smalki, maļu rupji, tā˙pat (Var.: tik˙pat) mani niecinēja BW. 8111;

3) doch
U.: tā˙pat jūs nāksiet? ihr werdet doch kommen? U. bē̦rnu viņiem nav: biļa jau ar tā˙pat, bet nuomira JR. V, 98;

4) man so selbig
(viel gebraucht, namentl. als Aushilfe für Nichtwissen) U.: ar kuo viņš nuomiris? - tā˙pat nuomiris U. kur tad nu? - ne˙kur, tik tā˙pat! LP. IV, 108. es jau tikai tā˙pat jautāju MWM. gribēja . . . lindrakus aust - tā˙pat diegaiņus A. XXI, 416.

Avots: ME IV, 148