apreibināt
aprêibinât (li. apreibinti): kad cūku (pa galvu situot) apreibina, tuo var viegli nuokaut Kaltenbr.
Avots: EH I, 108
Avots: EH I, 108
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nuokaut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nuokaut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (35)
atšķērst
biļīt
blēņas
blèņas, selten blēņi BW. 7439 [auch bei Glück], Tändeleien, Possen, dumme Streiche, leeres Geschwätz, Unsinn, Schelmereien: dzied, māsiņa, blēņu dziesmas (nichtsnutzige Lieder, so wurden früher alle nichtgeistlichen Lieder genannt, so namentlich die Volkslieder). runā blēņu valuodiņas, dummes, albernes Zeug. labāk, brāļi, padziedam, nekā blēņas runājam. blēņu izruna, nichtige Ausrede; blēņu ticība, Aberglaubige; blēņu skuola, List, Ränke, Hexerei. nestāsti man blēņu pasakas, erzähle mir nicht Unsinn, blithblaue Geschichten. blēņu kulīte, maiss, blēņu kuopa (St.), ein Erzschelm, Possenreisser, Plappertasche. Sprw.: lien pa luogu, neplēsi jumtu, dari blēņas, neej zagt. ar blēņām nuokauties, blēņām paduoties, sich eitlem Tand hingeben. par niekiem tik daudz bažīties, blēņas. ka tik luopi nesaiet blēņās, wenn das Wieh nur nicht ins Kornfeld geht A. XX, 13. [Nach Froehde BB. XVII, 309, Prellwitz Wrtb, 2 491, Berneker Wrtb. I, 48 zu gr. φλήναφος "Geschwätz"; eher aber wohl nach Le. Gr. 162 aus blēdņas (zu blèdis), das man BW. 808, 2 var. (I, 856) findet. Dazu wohl auch li. blènis Liet. pas. II, 234.]
Avots: ME I, 314
Avots: ME I, 314
dirnēt
dir̃nêt [Salis, Muremois], -u od. -ēju, -ēju, intr., quienen, siechen, müssig, sich langweilend dastehen, sich aufhalten, auf etwas warten: kuo nu stāviet, kuo dirniet Alm. par velti man te jādirnē Krem., jādirn Salisb., Gr. - Sess. brāļa zirgs ar suni nuoskumuši, galvas nuolaiduši, dirn nuokautajam blakus LP. VI, 733. viņš dirn kâ aita Gr. - Sess. [Vielleicht aus * dīrinêt] = li. dyrinė´ti "gesenkten Kopfes langsam umhergehen"; [vgl. noch li. dýroti "mit gesenktem Kopfe dastehen" und le. dairīties I].
Avots: ME I, 470
Avots: ME I, 470
gulēt
gulêt, -lu od. -ļu, - ẽju (li. gulė´ti "liegen"),
1) intr., schlafen:
kas gul, tas negrē̦kuo, kur pats gul, tur citu meklē. guluošs suns zaķi neķeŗ. gulē̦dams ne+kā nepadarīsi, kas guluošam kuo duos? Von sanften Schlafe: gul kâ dieva ausī, dieva mierā; gul kâ dievam dvēseli atdevis; gul kâ blusa caunas ausī. guli kâ kaķīte, kâ pelīte saritinājusies, kâ sivēniņi Tr. IV, 6, 69. Von festen Schlaf: gul ausis sa˙glaudis od. asti atšāvis. gul kâ riju izkūlis, gul kâ nuosists, nuokauts, nuost nuokauts, sprādzis od. sprāguoņa, kâ silksnis, kâ zutis, kâ lācis; gul kâ bluķis, kâ lūki; dagegen caurmiegā gulēt, einen leichten, unruhigen Schlaf haben. Vom Schlafen einer grossen Menge: gulēt kâ līdums, nuosistās lapsas gulējušas kâ līdums LP. VII, 99;
2) schlafen, mit faktitivem Objekt:
miegu BW. 6911; atmiegas, pusdienu, diensvidu gulēt; mūžīgu miegu gulēt, den ewigen Schlaf schlafen; guļu, guļu guļamuo BW. 33562, 4; auch mit dem Lok.: viņš gulēja drīz saldā miegā;
3) mit d. Akk. der Ausdehnung: gulēšu tē̦va beņķi BW. 15090 (gew. uz tē̦va beņķa), 9597.
vai tam tautu dēliņam gulēt manus paladziņus 7483 (gew. uz maniem paladziņiem);
4) gulēt ap, krank sein, krank liegen an:
viņš gul ar masalām od. masalās;
5) gulēt iet, likties, schlafen gehen, sich schlafen legen:
viņi iet gulēt līdz ar vistām, kas zin, vai šuo darbu līdz gulēt ejamam lai- kam nenuobeigsi A. XI, 54. uzkūruši uguni un nuolikušies gulēt LP. VI, 220;
6) liegen:
uz miršanu gulēt, auf dem Sterbebette liegen. gulēt vienā me̦dū, herrlich und in Freuden leben, tas gul man uz sirds. parāds gul uz zemes A. XX, 141. viņš gul vienmēr grāmatās, er beschäftigt sich eifrig mit den Büchern;
7) citam virsū gulēt (vgl. gult), auf einen losgehen, auf einen dringen
St. virsū gulēt kādam, jemand beschwerlich fallen mit Bitten, Beschwerden U. [gulēt kādam priekšā U., jemand vertreten. ] Refl. -tiês, um die Wette schlafen: tu māsiņa, es bāliņš, iesim abi gulē̦tuos BW. 12665. gulē̦ta maize od. gulīma maize, das Brot, welches das junge Paar nach der ersten Nacht den Hochzeitsgästen gibt: ir mums gulē̦tas maizes RKr. XVI, 217. jaunā sieva izne̦s citiem kāzeniekiem gulīmu kukuli RKr. XVI, 197.
Avots: ME I, 677, 678
1) intr., schlafen:
kas gul, tas negrē̦kuo, kur pats gul, tur citu meklē. guluošs suns zaķi neķeŗ. gulē̦dams ne+kā nepadarīsi, kas guluošam kuo duos? Von sanften Schlafe: gul kâ dieva ausī, dieva mierā; gul kâ dievam dvēseli atdevis; gul kâ blusa caunas ausī. guli kâ kaķīte, kâ pelīte saritinājusies, kâ sivēniņi Tr. IV, 6, 69. Von festen Schlaf: gul ausis sa˙glaudis od. asti atšāvis. gul kâ riju izkūlis, gul kâ nuosists, nuokauts, nuost nuokauts, sprādzis od. sprāguoņa, kâ silksnis, kâ zutis, kâ lācis; gul kâ bluķis, kâ lūki; dagegen caurmiegā gulēt, einen leichten, unruhigen Schlaf haben. Vom Schlafen einer grossen Menge: gulēt kâ līdums, nuosistās lapsas gulējušas kâ līdums LP. VII, 99;
2) schlafen, mit faktitivem Objekt:
miegu BW. 6911; atmiegas, pusdienu, diensvidu gulēt; mūžīgu miegu gulēt, den ewigen Schlaf schlafen; guļu, guļu guļamuo BW. 33562, 4; auch mit dem Lok.: viņš gulēja drīz saldā miegā;
3) mit d. Akk. der Ausdehnung: gulēšu tē̦va beņķi BW. 15090 (gew. uz tē̦va beņķa), 9597.
vai tam tautu dēliņam gulēt manus paladziņus 7483 (gew. uz maniem paladziņiem);
4) gulēt ap, krank sein, krank liegen an:
viņš gul ar masalām od. masalās;
5) gulēt iet, likties, schlafen gehen, sich schlafen legen:
viņi iet gulēt līdz ar vistām, kas zin, vai šuo darbu līdz gulēt ejamam lai- kam nenuobeigsi A. XI, 54. uzkūruši uguni un nuolikušies gulēt LP. VI, 220;
6) liegen:
uz miršanu gulēt, auf dem Sterbebette liegen. gulēt vienā me̦dū, herrlich und in Freuden leben, tas gul man uz sirds. parāds gul uz zemes A. XX, 141. viņš gul vienmēr grāmatās, er beschäftigt sich eifrig mit den Büchern;
7) citam virsū gulēt (vgl. gult), auf einen losgehen, auf einen dringen
St. virsū gulēt kādam, jemand beschwerlich fallen mit Bitten, Beschwerden U. [gulēt kādam priekšā U., jemand vertreten. ] Refl. -tiês, um die Wette schlafen: tu māsiņa, es bāliņš, iesim abi gulē̦tuos BW. 12665. gulē̦ta maize od. gulīma maize, das Brot, welches das junge Paar nach der ersten Nacht den Hochzeitsgästen gibt: ir mums gulē̦tas maizes RKr. XVI, 217. jaunā sieva izne̦s citiem kāzeniekiem gulīmu kukuli RKr. XVI, 197.
Avots: ME I, 677, 678
iespirināties
[ìespirinâtiês, ein wenig zappeln: aita, lai gan nuokauta, vēl iespiri- nājās Trik.]
Avots: ME II, 70
Avots: ME II, 70
lādēt
lâdêt, - u, - ẽju, fluchen, schimpfen: Sprw. lai lād: pa muti iziet, pa nāsīm ieiet, der Fluch trifft den Fluchenden selbst. lad, ka suodrēji sāk nuo gaisa birt. [Bei Glück mit dem Dativ: kas savam tē̦vam jeb mātei lād, tuo buż nuokaut Matth. 15, 4. Jetzt aber nur mit dem Akkusativ bekannt: kuo tu mani lâdi?] lād pie dzīva gala, er flucht Stein und Bein zusammen. Refl. - tiês, fürchterlich fluchen, schimpfen, sich dem Fluchen, Schimpfen ergeben: lai māsiņa lādējās BW. 7715. Vgl. lâsts, lāt.
Avots: ME II, 435, 436
Avots: ME II, 435, 436
mucināt
muka
muka,
1) ein Sumpf, in welchen man einsinkt:
muka ir vieta, kur mūkas Rn.;
2) etwas, was sich leicht ablöst, abgeht:
cūkai sari, nuokautam putnam spalvas nuogāja kâ muka Al.;
3) vienâ mukâ, in einem Zug, ohne Unterlass, in einem fort, zusammen:
tur jau jānuoplēšas ar teļiem vienā mukā Etn. I, 7. bē̦rni brē̦c un kliedz vienā mukā LP. IV, 179. acumirklī visi vienā mukā duodas pie vārtiem I, 23. visas lē̦kušas vienā mukā IV, 222;
4) "?": vari gan mukā mest. līdz dabūsi Apšciems. Zu mukt.
Avots: ME II, 663
1) ein Sumpf, in welchen man einsinkt:
muka ir vieta, kur mūkas Rn.;
2) etwas, was sich leicht ablöst, abgeht:
cūkai sari, nuokautam putnam spalvas nuogāja kâ muka Al.;
3) vienâ mukâ, in einem Zug, ohne Unterlass, in einem fort, zusammen:
tur jau jānuoplēšas ar teļiem vienā mukā Etn. I, 7. bē̦rni brē̦c un kliedz vienā mukā LP. IV, 179. acumirklī visi vienā mukā duodas pie vārtiem I, 23. visas lē̦kušas vienā mukā IV, 222;
4) "?": vari gan mukā mest. līdz dabūsi Apšciems. Zu mukt.
Avots: ME II, 663
nogriezt
II nùogriêzt, ‡
2) absägen
Kaltenbr., Saikava: n. virsūni, kuoku; ‡
3) abschlachten, töten
Fianden (hier nur von kleinen Tieren, z. B. Hühnern; aber: cūku nuokaut ): nuogriež ... guovi Pas. IX, 204. nuogrieze teļu XII, 470. nuogrieze vērsīti 489. tevi taisās n. XI, 281 (ähnlich 56). se̦ska, kai damanās, visus cāļus nuogriež Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
3) (für) sich abschneiden:
n. nuo siera Ramkau. nuogriezās nuo tā labu riecienu Janš. Mežv. ļ. I, 19; ‡
4) sich töten
Fianden: tur cilvē̦ks nuogriezies.
Avots: EH II, 47
2) absägen
Kaltenbr., Saikava: n. virsūni, kuoku; ‡
3) abschlachten, töten
Fianden (hier nur von kleinen Tieren, z. B. Hühnern; aber: cūku nuokaut ): nuogriež ... guovi Pas. IX, 204. nuogrieze teļu XII, 470. nuogrieze vērsīti 489. tevi taisās n. XI, 281 (ähnlich 56). se̦ska, kai damanās, visus cāļus nuogriež Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
3) (für) sich abschneiden:
n. nuo siera Ramkau. nuogriezās nuo tā labu riecienu Janš. Mežv. ļ. I, 19; ‡
4) sich töten
Fianden: tur cilvē̦ks nuogriezies.
Avots: EH II, 47
nokaut
nùokaût, tr., töten, abschlachten: tev nebūs nuokaut! dumjais aitas nuokāvis LP. VI, 625. Refl. - tiês, sich abgeben, sich abplagen: nuokauties ar niekiem. es daudz nuokāvuos ar sapņiem MWM. IX, 84. Subst. nùokaûšana, das Töten, Abschlachten; nùokavẽjs, nùokâvẽjs, wer töten, abschlachtet.
Avots: ME II, 795
Avots: ME II, 795
nokrecelēties
I nùokrecelêtiês,
[1) sich (ausspeiend Karkel) räuspern
(perfektiv) Mitau, Smilt., Vank.]: V. nuokāsējās, nuokrecelējās MWM. X, 87, [Serben, Plm., Mar., Autz, Peb., Alswing, Sessw., Lis., Lös., Selsau, Festen, Aahof, A. - Schwanb., Segew.;
2) laut od. ironisch
nuosmieties Serben, Peb., Lös., Selsau, Sessw., Lis: viņš nuokrecelējies sarkans; "mit gedämpfter und schwacher Stimme lachen" Sessw., Lös., Aahof, Festen u. a.;
3) "?" nuokautā vista nuokrecelējās vien Gr.- Buschhof].
Avots: ME II, 801
[1) sich (ausspeiend Karkel) räuspern
(perfektiv) Mitau, Smilt., Vank.]: V. nuokāsējās, nuokrecelējās MWM. X, 87, [Serben, Plm., Mar., Autz, Peb., Alswing, Sessw., Lis., Lös., Selsau, Festen, Aahof, A. - Schwanb., Segew.;
2) laut od. ironisch
nuosmieties Serben, Peb., Lös., Selsau, Sessw., Lis: viņš nuokrecelējies sarkans; "mit gedämpfter und schwacher Stimme lachen" Sessw., Lös., Aahof, Festen u. a.;
3) "?" nuokautā vista nuokrecelējās vien Gr.- Buschhof].
Avots: ME II, 801
nokustināt
nomaitāt
nomužināt
nùomužinât (unter nùomušît): n. (nuomuocīt) kurmuļus Zvirgzdine; "muokuot nuobeigt (ruotaļīgā nuozīmē)" Auleja; n. (nuokaut, scherzweise) cūku ebenda. ‡ Refl. -tiês Auleja "nuomuocīties (ruotaļīgā nuozīmē)": kaķis izķiberējās nuo ūdiņa, cieš nuomužināvies.
Avots: EH II, 71
Avots: EH II, 71
notutināt
notuturāt
nožilīt
nùožilît,
1) "?": es uzrāpuos līdz atvasām un nuožilīju [zu n. 4?] Jauns.;
[2) "nuokaut">nuokaut" (verächtlich) Vank., Jauns.;
3) "unordentlich wetzen (ein Messer)"
Jauns.;
4) mit stumpfem Messer uneben abschneiden
Mesoten, Gramsden, Siuxt, Erlaa, Kaiz., Autz, Grünh., Grünw.;
5) "ablecken"
(?) Kursiten.]
Avots: ME II, 893, 894
1) "?": es uzrāpuos līdz atvasām un nuožilīju [zu n. 4?] Jauns.;
[2) "nuokaut">nuokaut" (verächtlich) Vank., Jauns.;
3) "unordentlich wetzen (ein Messer)"
Jauns.;
4) mit stumpfem Messer uneben abschneiden
Mesoten, Gramsden, Siuxt, Erlaa, Kaiz., Autz, Grünh., Grünw.;
5) "ablecken"
(?) Kursiten.]
Avots: ME II, 893, 894
nūja
nũja [auch Wolm., Lautb., Dond., Salis, Ruj., Līn., nûja 2 Bl., Gr - Essern], der Knüttel, Stock, [Keule Manz. Lettus: gribu es šuo pūķi bez zuobina un nūjas nuokaut Glück Apokr., S. 295. Aus liv. nuja (mit dem ū von le. kūja dass.?), s. Thomsen Beröringer 271.]
Avots: ME II, 754
Avots: ME II, 754
pamukt
pamukt, intr.,
1) sich unter etw. flüchten:
es pamuku dre̦bē̦dama apakš kupla uozuoliņa BW. 13377, 4;
2) entschlüpfen, ent-, wegfliehen:
vai tiem bija tautu meita eglienā pamukuse? BW. 18527. vajaga gaili nuokaut, tad uguns nepamukšuot LP. VII, 332.
Avots: ME III, 73
1) sich unter etw. flüchten:
es pamuku dre̦bē̦dama apakš kupla uozuoliņa BW. 13377, 4;
2) entschlüpfen, ent-, wegfliehen:
vai tiem bija tautu meita eglienā pamukuse? BW. 18527. vajaga gaili nuokaut, tad uguns nepamukšuot LP. VII, 332.
Avots: ME III, 73
pārkars
[pā`rkars 2 Domopol "kārts, nuokautas%20c%C5%ABkas%20k%C4%81j%C4%81m">kuŗu paveŗ caur nuokautas cūkas kājām, lai varē̦tu nest"; s. auch unter pãrkaras.]
Avots: ME III, 159
Avots: ME III, 159
sakrecēt
I sakrecêt, intr., gerinnen, sich gallern Kurs., Frauenb., Wid.: zupa ir sakrecējusi Briņķi (Kr. Hasenpot). nuokauta luopa asinis atdzisušas sakre̦c Wessen. sula sakrecējuse par biezu ķuzi Konv.1 105. asinsķermenīši ātri sakrecē Preip. 143. Refl. -tiês, klunkricht werden, wie Mehl L.
Avots: ME II, 654
Avots: ME II, 654
samanīt
samanît Spr., tr., intr.,
1) bemerken, verstehen, einsehen
U., wahrnehmen: samanīja, ka tē̦vs gribēja Dāvidu nuokaut I Sam. 20, 33. klāte̦suošie nesamanīja, kuo viņam atbildēt De̦glavs Rīga II, 1, 13. viņš it labi pats tuo samanīja un atzina RA. pie luoga, cik varēja samanīt, stāvēja tumšs tē̦ls R. Sk. II, 236. sāku samanīt vainu Jaunie mērn. laiki IV, 109. nevarēja nuo tā (sacītāja) ne˙kā samanīt Zaravič;
2) = saredzêt: tikkuo viņu varēja tālumā samanīt. Refl. -tiês,
1) aufmerken:
samanies! kuoks kritīs! Salis. samanies (Var.: sapruoties), dē̦lu māte, kad es nāku istabā! BW. 23375 var.;
2) sich fühlen:
Laķis samanījās kâ atjaunuots Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 28;
3) begreifen, gewahr werden;
samanījās, ka nu ir slikti Golg:
Avots: ME II, 680
1) bemerken, verstehen, einsehen
U., wahrnehmen: samanīja, ka tē̦vs gribēja Dāvidu nuokaut I Sam. 20, 33. klāte̦suošie nesamanīja, kuo viņam atbildēt De̦glavs Rīga II, 1, 13. viņš it labi pats tuo samanīja un atzina RA. pie luoga, cik varēja samanīt, stāvēja tumšs tē̦ls R. Sk. II, 236. sāku samanīt vainu Jaunie mērn. laiki IV, 109. nevarēja nuo tā (sacītāja) ne˙kā samanīt Zaravič;
2) = saredzêt: tikkuo viņu varēja tālumā samanīt. Refl. -tiês,
1) aufmerken:
samanies! kuoks kritīs! Salis. samanies (Var.: sapruoties), dē̦lu māte, kad es nāku istabā! BW. 23375 var.;
2) sich fühlen:
Laķis samanījās kâ atjaunuots Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 28;
3) begreifen, gewahr werden;
samanījās, ka nu ir slikti Golg:
Avots: ME II, 680
sērga
sḕ̦rga Wolm., PS., Serbigal, AP., sḕ̦rga 2 Kl., Prl., Nerft, sê̦rga 2 Ruj., Salis, Līn., Iw., Bl., die Seuche, die Krankheit U.: līpama sē̦rga, eine ansteckende Krankheit U. asins sē̦rga, die Ruhr U.; de̦lama sē̦rga, die Schwindsucht U.; gara sē̦rga Vēr. II, 185, die Geisteskrankheit; pakaļas sē̦rga V Mos. 28, 27, Feigwarzen L.; eine ansteckende Klauenseuche (in nassen Sommern) der Schafe Borchow (hier auch als Fluch : ka tevi sē̦rga nuokautu!). - sē̦rgas puķe, Pechnelke (lychnis viscaria L.) RKr. II, 73; Karls. Zu sirgt.
Avots: ME III, 828
Avots: ME III, 828
sīga
slepkava
sle̦pkava U., comm., sle̦pkave Glück (neben sle̦pkava Joh. 10, 1; Apostelgesch. 3, 14, dat.-instr. pl. sle̦pkaviem II Makk. 12, 6; Lukas 10, 30), comm., sle̦pkavs Manz. Lettus, Ugalen n. FBR. VII, 23, sle̦pkavis Dond. n. FBR. V, 130, f. sle̦pkaviene LP. VI, 27 (aus Ob.-Bartau), der Meuchelmörder,Mörder, Bandit U.: esi druošs: šinī biezuoknī tev sle̦pkavi neuzbruks Lautb. Luomi 113. šis sle̦pkave sūtījis manu galvu nuoraut Glück II Kön. 6, 32. zuobins ir trīts..., ka tas tuo ...sle̦pkavēm ruokā duos Ezech. 21, 11. tas ir viens sle̦pkave, šim sle̦pkavam būs nuokautam tapt IV Mos. 35, 16. jūs e̦sat tuo par sle̦pkavju bedri darījuši Matth. 21, 13.
Avots: ME III, 926
Avots: ME III, 926
sprāgots
‡ sprâguots 2 Iw., krepiert (?): kad ir glābts un nekļūst labāks, tad jau tik˙pat kâ s, ir; nuokauts slims luops ir s., juo viņš jau tâ kâ tâ būtu nuobeidzies.
Avots: EH II, 558
Avots: EH II, 558
stelte
stelte,
1): kad nuogriêž nuokautai cūkai kāju, tad tas kauls, kas nāk pie šķiņķa klāt, ir s. (mit el˜ ); tur āda vien ir apkārt kaulam (aitām steltes nav) Ramkau; "kājas daļa (luopiem) starp pē̦du un celi" (mit èl 2 ) Meselau; ‡
2) "kuoks, kuo piesien vadum abuos galuos" (mit el˜ ) Kaugurciems; stel˜ts "kuociņš vada spārna galā" Salis.
Avots: EH II, 576
1): kad nuogriêž nuokautai cūkai kāju, tad tas kauls, kas nāk pie šķiņķa klāt, ir s. (mit el˜ ); tur āda vien ir apkārt kaulam (aitām steltes nav) Ramkau; "kājas daļa (luopiem) starp pē̦du un celi" (mit èl 2 ) Meselau; ‡
2) "kuoks, kuo piesien vadum abuos galuos" (mit el˜ ) Kaugurciems; stel˜ts "kuociņš vada spārna galā" Salis.
Avots: EH II, 576
tēne
tēne,
1) ein dünnes, zartes Häutchen (z. B. auf der Oberfläche einer Flüssigkeit)
Meselau, Vīt., (têne) Saikava, Stockm., (tène 2 ) Bers., Kl., Lis., Meiran, Ogershof, Tirs., Warkl., (tèņa) Jürg., (tēņa) N.-Peb.; ein dünnes Häutchen über dem Auge Vīt., (tènis 2 ) Golg., (tèns 2 , -s) Meiran, Saikava, (tḕnš) AP., N.-Peb., Demin. tḕntiņa 2 Meiran; die Epidermis (tēns, -s) Sessw.: putrai uzrāvusēs tēne Tirs. debesis pārvilkušās kâ ar tēni ebenda. nuokautam baruoklim izņe̦mtiem taukiem apkārt ir tēne Bers. man tēns aiziet acij priekšā, vaira nevaru redzēt Saikava. manas acis gaišas tiek, kad tu nuo viņām tēņu rauj Austriņš. ap sirdi viņam apvilkās kâ le̦dus tēne Blaum. kad zupa atdziēst, tai pārve̦lkas tēņa AP. linu mārkam pa vasaru virsū uzaug tēņa jēb tēņš N.-Peb. uz pļavas palika tikai sīks miglas sudrabs kâ caurstaruots teņš Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 42;
2) tēņš Ramkau "eine Augenkrankheit, wobei der entzündete Augapfel sich mit einem Häutchen überzieht";
3) tènis 2 Golg., *tēnes (erschlossen aus tienes) Mar., Hautausschlag bei Kindern. Vielleicht zur Wurzel von
tiêvs; zur Länge des Wurzelvokals vgl. ai. tāna-ḥ "Faden" und zur Bed. von tē̦ņa 1 und tēņe 3 - li. tãnas "Geschwulst".
Avots: ME IV, 172
1) ein dünnes, zartes Häutchen (z. B. auf der Oberfläche einer Flüssigkeit)
Meselau, Vīt., (têne) Saikava, Stockm., (tène 2 ) Bers., Kl., Lis., Meiran, Ogershof, Tirs., Warkl., (tèņa) Jürg., (tēņa) N.-Peb.; ein dünnes Häutchen über dem Auge Vīt., (tènis 2 ) Golg., (tèns 2 , -s) Meiran, Saikava, (tḕnš) AP., N.-Peb., Demin. tḕntiņa 2 Meiran; die Epidermis (tēns, -s) Sessw.: putrai uzrāvusēs tēne Tirs. debesis pārvilkušās kâ ar tēni ebenda. nuokautam baruoklim izņe̦mtiem taukiem apkārt ir tēne Bers. man tēns aiziet acij priekšā, vaira nevaru redzēt Saikava. manas acis gaišas tiek, kad tu nuo viņām tēņu rauj Austriņš. ap sirdi viņam apvilkās kâ le̦dus tēne Blaum. kad zupa atdziēst, tai pārve̦lkas tēņa AP. linu mārkam pa vasaru virsū uzaug tēņa jēb tēņš N.-Peb. uz pļavas palika tikai sīks miglas sudrabs kâ caurstaruots teņš Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 42;
2) tēņš Ramkau "eine Augenkrankheit, wobei der entzündete Augapfel sich mit einem Häutchen überzieht";
3) tènis 2 Golg., *tēnes (erschlossen aus tienes) Mar., Hautausschlag bei Kindern. Vielleicht zur Wurzel von
tiêvs; zur Länge des Wurzelvokals vgl. ai. tāna-ḥ "Faden" und zur Bed. von tē̦ņa 1 und tēņe 3 - li. tãnas "Geschwulst".
Avots: ME IV, 172
trūds
trûds: trūdā (= trūdiem bagātā zemē) lāgā neaug Ramkau. trūda zeme Linden in Kurl. (sonst hier der plur. trûdi!). trūdi vien vē̦de̦rā BW. 2453 var. trūdu gaļa A.-Schwanb. "dziedzeŗi nuokauta luopa iekšās".
Avots: EH II, 699
Avots: EH II, 699
vārsmot
‡ vārsmuôt "?": pār stepi vārsmuoja karstums Jauns. Raksti VI, 182. tūkstuošas ugunis vārsmuoja virs ūdens un ūdenī 254. (nuokautas) aitas miesa vēl bij dzīva. dažas vietas tur vārsmuoja zaļi, dažas - ruožaini B. gr. 3 II, 195. gaisuos, kur skumji varsmuo ... karuogi. Refl. -tiês "?": (stiprais sals) vārsmuojās un berzēja juo spuožas baltās de̦be̦su puogas Jauns. Raksti VII, 43.
Avots: EH II, 764
Avots: EH II, 764
viduklis
viduklis: auch Dunika, BW. 35465; "nuokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas" Frauenb.
Avots: EH II, 781
Avots: EH II, 781
zaudēt
zàudêt: ein prs. zaudu (wohl von den Autoren selbst gebildet) bei Janš. Maiga 52, Austriņš Aizsaulē 67, Ezeriņš Siberijas zāle 24; "abbringen, abschaffen; umbringen" Lng.: tiesu nebūs z. daudz lauž[u] ir. nuokaut[i] in zaudē̦t[i].
Avots: EH II, 801
Avots: EH II, 801
žļurdzīt
žļurdzît, -gu, -dzĩju, = šļurcît, (etwas Nasses Grawendahl, Kreuzb., Serben, Vīt.) drücken, knutschen (mit ur̂ ) C., Mar., (mit ùr 2 ) Warkl.; (Wäsche) waschend (hörbar) drücken, kehren Memelshof, (mit ur̂ ) Adl., Lubn., Meiran; (Wäsche) oberflächlich waschen Meselau, Peb., Schwanb., Tirsen ("mit ùr 2" ), Serben: lupatu žļurga traukus mazgājuot Drosth. žļurdzīt veļu pa vannu Lubn. žļurdzīt nuokauta luopa zarnas Kreuzb. - Refl. -tiês N. - Peb., ungeschickt etwas tun (z. B. ein Schwein schlachten).
Avots: ME IV, 819
Avots: ME IV, 819