Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'biedi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'biedi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aizbiedināt

‡ àizbiêdinât, wegscheuchen: suņi aizbiedinājuši putnus.

Avots: EH I, 10

biedi

biêdi, Schrecknisse Trik.

Avots: EH I, 224

biedi

biedi, Pl., das Schreckbild, Schrecknis, der Schrecken: aizbēgs šausmainie un biedi Rainis. šausmas un biedi JR. V, 59. mākuoņi, ne̦sat šurp graujuošuos biedus Vēr. II, 1219. [Neologismus?]

Avots: ME I, 305

biedināt

biêdinât: mit iẽ FBR. IV, 68 (aus Dond.). ‡ Refl. -tiês: nelikties b., sich nicht abschrecken tassen Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter abschrecken.

Avots: EH I, 224

biedināt

biêdinât, caus., bange machen, warnen, drohen: nerunā, suns biedinājis LP. IV, 229. "ja suni nepārduosi, tad apgāzīšu tavu kruogu!"dē̦ls biedina IV, 48. ar nāvi biedināt, mit dem Tode bedrohen. Subst. biedinājums, die Warnung.

Avots: ME I, 305

nobiedināt

nùobiêdinât,

1) = nuobiedēt: šie ir nākuši tuos nuobiedināt Zach. I, 21;

2) ab -, zurückschrecken:
zemes ļaudis nuobiedināja nuo būvēšanas Esra 4, 4.

Avots: ME II, 762

Šķirkļa skaidrojumā (6)

budžināt

budžinât, schrecken, scheuchen: tad es tevi budžināšu (Var.: biedināju) BW. 29074, 1. [dž vertritt hier wohl älteres dz; vgl. li. bugìnti "страшить".]

Avots: ME I, 345

iebiedēt

ìebiêdêt, [biedin%C4%81t">iebiedināt L., Ruj.], erschrecken, in Furcht versetzen: līdzinājās bālam, iebiedē̦tam meitēnam Bracis Aakstā ē̦nā 25. ne˙kādi šķēršļi nespēja iebiedēt Klaust. 41.

Avots: ME II, 4

iekaukties

ìekàuktiês, aufheulen: jūŗa iekaucas Stari II, 688, vilciens drāzās... brīdi pa brīdim biedinuoši iekaukdamies Vēr. II, 1050. vē̦tra... iekaukdamās smagi dveš Jaunā Raža IV, 26.

Avots: ME II, 26

nekauņa

nekàuņa: bezkauņa, n., kam gāji ciemā? BW. 20733. visiem nekauņām par biedināšanu Janš. Apsk. 1903, S. 13.

Avots: EH II, 13

skutelnieks

skutelnieks Warkl., wer sich verkleidet hat, um zu schrecken, und auch prügelt Etn. IV, 110: paradums bijis se̦nākuos laikuos skutelniekuos iet LP. VII, 296. skutelniekus jeb skutelēšanu . . . vēl arī tagad piemin . . ., it īpaši kâ biedinājumu bē̦rniem Etn. IV, 110; ein Fremder (Bettler, Jude u. a.), der durch sein Aussehen Kindern Angst einflössen kann Bewershof, Vgl. skutelêt.

Avots: ME III, 907

uzgult

uzgult (li. užgulti "sich legen auf") Spr., Wid., auch refl. -tiês, sich auf etw. legen: cilvē̦ks... uzgulies uz ūdenī pe̦lduoša kuoka gabala Antrop. II, 69. tas uzgulst druošam pamatam Hug. n. Seifert Chrest. II, 146. kâ gaidas un kâ biedi uz mežu uzgula Rainis Gals un sākums 16. iesnas (grūtumi) viņam uzgula uz krūtīm, der Schnupfen fiel ihm auf die Brust Brasche. vienai ļaužu šķirai uzgulstas lielāks sluogs Pūrs III, 52. uzgulās tautu meita kâ zaļā velēniņa BW. 8131.

Avots: ME IV, 335