budžinât, schrecken, scheuchen: tad es tevi budžināšu (Var.: biedināju) BW. 29074, 1. [dž vertritt hier wohl älteres dz; vgl. li. bugìnti "страшить".]

Avots: ME I, 345

‡ II budžināt (> tanm. budžinet) Strasden, kraulen: suķēns grib, lai es viņu budžinu.

Avots: EH I, 249