bìezêt, -u, od. -ēju,gerinnen, dick, dicht werden:me̦lni padebeši iesāka biezēt Kaudz. miglu biezēja Skalbe. te̦lpā biez nāves tvani Kārstenis Gāju p. 32. Refl. -tiês,(dicht) sich scharen:bites sāka biezēties viņam ap galvu MWM. X, 85.
sabìezêt, sabìezt U., intr., gerinnen, zusammengehen, sich verdicken, verdichten:daļa nuo ūdens tvaikiem sabiezē par miglu Konv. 2 308, sabiezējuši tvaiki uz puķēm Vēr. I, 1188. sabiezējušu garaiņu vielas Konv. 2 714. gāzes sabiezēšana MWM. VI, 417. slimnieka istabā jāgādā par mitru gaisu, lai gluotas . . . nesabiezē krevelē SDP. VIII, 59. vakara krē̦sla ātri sabiezēja Vēr. II, 157. krē̦sla istabā sabiezēja arvien vairāk Saul. I, 55. sabiezēja tumsa Vēr. II, 172. laiks sabiezējis(bewolkt),- būs lietus Dond. Subst. sabiezums,die Verdichtung.
1):kad kartupeļi nāk uz gatavībām, tad dalej krējumu; kad tas sačur, tad ņe̦m nuost AP.; "sabiezēt" Warkl.: putra sačurēja; "čurkstuot lē̦nām sacepties" Erlaa.