I sagumêt, N.-Peb. = sagumt: Milda gāja sagumējuse, kājas gurde̦ni vilkdama Duomas III, 791; in die Erde versinken : sagumējusi pirtiņa Gr: Buschhof.

Avots: ME II, 632

I sagumêt,

1): nuo krūmiem izlīda sagumējis cilvē̦ks A. Upītis Pirmā nakts 450; ‡

2) zerknillen
(?) Mesoten.

Avots: EH XVI, 411

II sagumêt "schlecht werden (von Speisen)" Vank., Schujen; "sabiezēt" Rugāji.

Avots: ME II, 632