bingu
bingu, Interj. zur Bezeichnung eines dumpfen Tones: bingu, bungu, bungainīti, kas bē̦rnam vē̦derā? BW. 2426,
Avots: ME I, 297
Avots: ME I, 297
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bingu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bingu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
bingulis
bingulis
bingulis, der Stock: viņš nuolauzis labu binguli un skrējis mājā raganu slānīt LP. VII, 196. [Vielleicht als ein Lehnwort aus dem Kur. od. Lit. zu engl. bang, an. banga "schlagen", mhd. bengel "Prügel".]
Avots: ME I, 297
Avots: ME I, 297
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
bingot
Šķirkļa skaidrojumā (2)
au
a˙u! (zweisilbig), auch a˙vu, Interjektion,
1) des Unwillens, der Abweisung, der Überraschung:
tad šitāds ķē̦ms duomā visu izjaukt, a.(v)u! A. XVIII, 406. bet a˙u! LP. V, 4. a˙u, tev jau naudas kā ve̦lnam pe̦lavu;
2) der nicht erfüllten Erwartung, sehr häufig in Verbingung mit dem Vokativ dieviņ: bet a˙vu dieviņ, kas tuo deva Etn. IV, 105; I, 102; A. XIII, 529. bet a˙vu brāl, kā pēcāk klājās! Līb.
Avots: ME I, 214
1) des Unwillens, der Abweisung, der Überraschung:
tad šitāds ķē̦ms duomā visu izjaukt, a.(v)u! A. XVIII, 406. bet a˙u! LP. V, 4. a˙u, tev jau naudas kā ve̦lnam pe̦lavu;
2) der nicht erfüllten Erwartung, sehr häufig in Verbingung mit dem Vokativ dieviņ: bet a˙vu dieviņ, kas tuo deva Etn. IV, 105; I, 102; A. XIII, 529. bet a˙vu brāl, kā pēcāk klājās! Līb.
Avots: ME I, 214