aizblēt‡ àizblêt, vollblöken, blökend betäuben (perfektiv): aitas man aizblēja ausis. Refl. -tiês, für eine kurze Zeit zu blöken anfangen: aitas aizblējās.Avots: EH I, 10
blētblêt, -ēju N. - Schwanb., Mehrhof, Mar., Lis., PS., AP., Bers., Kreuzb., Laud., Roop, Lemsal, Salisb., Bächhof, Kr.], blöcken, meckern: aitas, āzis, jē̦ri blēj, ["blej" Salis. Zu ksl. блѣяти, mnd. blœjen "blöcken" und viell. la. flēre "weinen"; vgl. Berneker Wrtb. I, 60, Walde Wrtb. 2 300, Johansson IF. VIII, 15, Fick Wrtb. III 4 , 284, Persson Beitr. 802 1 , Trautmann Wrtb. 34.]Avots: ME I, 315
ķeblēt‡ ķeblêt, -ēju, = kaplêt Kegeln: zâle tik ātri aug iekšā vagās, ka jāķeblē ar steigu.Avots: EH I, 692
noblēt‡ nùoblêt, meckern (perfektiv): kaziņa tik žē̦li nuoblēja, ka tīri žē̦l palika AP.Avots: EH II, 32
nozamblētnùozam̃blêt, tr., beschmutzen, beschmieren: nenuozamblē drēbes ar netīrām ruokām! Dond. n. RKr. XVII, 43. Vgl. nùozabelēt.Avots: ME II, 889
raiblētraiblēt(ies) "schwindein, baumeln": nuo tiekas dzeršanas raiblē̦dams pakrist. von Vollsaufen taumelnd niederfallen Für. 1. Zu rèibt.Avots: ME III, 468
raiblētiesraiblēt(ies) "schwindein, baumeln": nuo tiekas dzeršanas raiblē̦dams pakrist. von Vollsaufen taumelnd niederfallen Für. 1. Zu rèibt.Avots: ME III, 468
sablēt‡ sablêt AP., eine gewisse Zeit hindurch blöken: mazais jēriņš sablēja visu vakaru.Avots: EH II, 397
uzblēt‡ uzblêt Meselau, für eine kurze Zeit zu meckern anfangen: uzblēj nu kâ kazlẽ̦ns!Avots: EH II, 718
bētbêt [Kr.], = blēt G. Allun. n. U.; [nach A. Baltpurviņ ein Wort der Kindersprache in Nordost - Livland; vgl. bē̦].Avots: ME I, 292