nozamblēt

nùozam̃blêt, tr., beschmutzen, beschmieren: nenuozamblē drēbes ar netīrām ruokām! Dond. n. RKr. XVII, 43. Vgl. nùozabelēt.

Avots: ME II, 889


nozamblēt

nùozam̃blêt, ‡ Refl. -tiês Dond., sich besudeln.

Avots: EH II, 108