blîst, -stu, (-žu n. U.), -du, auch [PS., Lis.] blîzt, -stu, -zu,schnell zunehmen, quellen, aufdunsen, dicker werden:zē̦ns vēl nav blīzis Etn. I, 32. viņš krietni audzis un blīzis MWM. VII, 803. - Subst. blîdums,die Zunahme, körperliche Entwickelung:bē̦rns auga augumā un blīdumā. [Zu bliest"dick werden",bluožs"dicht" ]; vgl. Leskien Abl. 321 f. und blinst 1.
bliêst, -žu, -du od. -zu und bliêstiês,dick werden, schwellen, aufdunsen; dick tun, sich brüsten, sich aufblähen, um sich desto mehr anstrengen zu können L., St., U.: varde sāk bliest un kurkt J. Allunan. Auch transitiv: bagātība,kas krājas spīķeŗuos un magaziņas bliež(lässt anschwellen) Duomas III, 942. [Vgl. blīst.]
1):nuo tā kumeļa samē̦tājās liels zirgs Saikava. uz rudeni aita ir labi samē̦tājusies (sabaŗuojusies) ebenda. kad meitene sāks mē̦tāties (= blīst), tad sablīzīs un samē̦tāsies kâ liela svampa PV. pie laba saimnieka būdams, tu esi labi samē̦tājies Druw. n. RKr. XVII, 68; ‡
2)eine gewisse Zeit hindurch gelegentlich hin und her geworfen werden od. unbeachtet liegen: vairāk kâ nedēļu tev kurpes samē̦tājās pa ceļa virsu Saikava.