pìeblîst, pieblîzt, anschwellen, quellen, zunehmen: dievs duod tev tā pieblīst kâ re̦sniem dzīpariem! BW. 25387. labi pieblīzis, wohl ausgestopft Mag. III, 1, 117. pieblīzts kâ runcis Etn. I, 32 (aus Neugut).

Avots: ME III, 239

pìeblîst: meita gan pieblīduse tādā blīdumā, ka zeme līguojas Janš. Mežv. ļ. II, 474.

Avots: EH II, 244