Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'bliezt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'bliezt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

apbliezt

‡ apbliêzt,

1) um etwas herumlaufen Bauske, Erlaa;

2) schwerfällig um etwas herumgehen:
a. ap purvu;

3) a. visu pagastu Golg., Neuigkeiten durch das ganze Gebiet austragen.

Avots: EH I, 74

atbliezt

‡ atbliêzt,

1) schnell
(C.) resp. schwerfällig (Saikava) her-, zurückkommen;

2) = ‡ atbelzt 1 Bauske.

Avots: EH I, 135

bliezt

[I bliêzt, -žu, -zu "Unsinn reden" Bers., "schiessend lärmen"Nabben.]

Avots: ME I, 317

bliezt

II bliêzt, -žu, -zu,

1) schlagen
[mit iê C., PS., Lis., Salisb., Bers.], hauen (vgl. blaizît): zemnieks lai rauguot bliezt ar buozi sunim LP. VII, 483. viņš sev bliež ar pātagu, ka sūrst vien Druva II, 205;

Avots: ME I, 317

iebliezt

ìebliêzt, ‡

3) = ìesist 1: viņš ieblieza pa ģīmi Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 27. (puika) nuo savas de̦lnas ar knipi iebliež ... čiekuru Annelei ... de̦gungalā Brigadere Dievs, daba, darbs 38.

Avots: EH I, 504

iebliezt

ìebliêzt,

1) herein -, hineintragen:
kalpuone ieblieza smaguo sviesta spaini Seibolt;

[2) auch ìebliêztiês, schnell und geräuschvoll hineinlaufen:
viņš ieblieza (od. iebliezās) istabā C.]

Avots: ME II, 4

izbliezt

‡ izbliêzt, (mühsam) heraus-, hinausgehen (-kommen), -laufen Saikava: izblieza nuo purva.

Avots: EH I, 435

izbliezties

izblieztiês, izbliestiês,

1) dick werden, aufdunsen:
viņš tâ izbliežas Elv.;

2) sich aufrlaustern:
tītars izbliezies Mag. III, 117.

3) sich hinausbegeben:
laukā MWM. III, 585; in dieser Bed. bei Seibolt ein Praet. izbliedās.

Avots: ME I, 717

nobliezt

‡ nùobliêzt "totschlagen" Kalz. n. Fil. mat. 28: viņš nuobliezis āpsi.

Avots: EH II, 33

sabliezt

sabliezt,

1) tr., zerschlagen
U.: kungs ...likās dzirdēties lielā aukā un sablieze (sakūle od. sasita) ...lielus kungus Manz. Syr. XLVI, 21. rudzi sabliezti (niedergeschlagen) veldē Dunika;

2) =sabliezêt: slikti ce̦pta maize sabliest (mit "iê") Serben, Serbigal. Refl. -tiês,

1) "schallend zusammenstossen (intr.)"
MSil.;

2) sich dicht aneinander stellen:
cilvē̦ki baznīcā bij tâ sabliêzušies2, ka nevarēja tikt cauri Kursiten;

3) "sašķiebties": malkas strēķis sabliêzies2 Pe̦nkule.

Avots: ME III, 595

uzbliezt

uzbliêzt,

1): u. (mit iê 2 ; hinauflaufen)
kalnā Lemb.; ‡

2) "krietni uzsist" (mit ie) PV.: ar pātagu labi u. niķīgam zirgam PV. uzbliežu ar plaukstu virsū A. Upītis Pirmā nakts 20. nikni uzbliezdams āmuru Laikmetu griežos 45; ‡

3) "?": viņš nekautrējas u. uz ātru ruoku "vē̦sturisku romānu" Daugava 1937, S. 76.

Avots: EH II, 718

uzbliezt

uzbliêzt, auf jem. zukommen (perfektiv), zukommend überraschen: mežsargs man uzblieza virsū Saikava.

Avots: ME IV, 318

Šķirkļa skaidrojumā (4)

blaizīt

[blaîzît, -u, PS., Wahdsen], blaĩzît (freqn. zu bliezt), zusammendrücken, quetschen; schmettern, schlagen, prügeln, streichen, massieren, reiben: vē̦de̦ru bl. = braucīt. Refl. - tiês, sich abstreichen lassen L., Mag. III, 1, 116. vai pirtī blaizījās BW. 20887. [Zu bliêzt "schlagen", poln. blizna "Narbe", la. flīgere "schlagen"; s. Berneker Wrtb. I, 61 f. und Boisaq Dict. 1031.]

Avots: ME I, 308

blenze

blenze, Backenstreich Elv.; vgl. bliezt.

Avots: ME I, 314

blieziens

blieziens, der Schlag Naud.;

2) schleppen:
padusēm vien šņabi mājās bliež. blieza izstieptām ruokām lieluo sieka bļuodu iekšā Seibolt;

3) (intr.) schnell und energisch arbeiten
Grosdohn;

4) schwärfällig geben:
Pēteris blieza uz mācītāja muižu MWM. VIII, 244; schnell laufen: tad bliezām gan, kuo kājas nesa Drost.;

5) schleudern
(ein Wort): nevar jau visu kuo taisni pierē bliezt Vīt. 58.

Avots: ME I, 317

iebliesties

ìebliestiês, sich hineinbegeben: Sveķītis pašā dienvidū pie viņa iebliedās Seibolt; vgl. bliezt II, 4.

Avots: ME II, 4