uzbliêzt, auf jem. zukommen (perfektiv), zukommend überraschen: mežsargs man uzblieza virsū Saikava.

Avots: ME IV, 318

uzbliêzt,

1): u. (mit iê ² ; hinauflaufen)
kalnā Lemb.; ‡

2) "krietni uzsist" (mit ie) PV.: ar pātagu labi u. niķīgam zirgam PV. uzbliežu ar plaukstu virsū A. Upītis Pirmā nakts 20. nikni uzbliezdams āmuru Laikmetu griežos 45; ‡

3) "?": viņš nekautrējas u. uz ātru ruoku "vē̦sturisku romānu" Daugava 1937, S. 76.

Avots: EH II, 718