blods
bluods Lind. Mag. XIII, 3, 68, bluô da 2 [Dond.], ir tāds, kas kuo ļauna apzinādamies neiedruošinās acīs skatīties; vis˙vairāk saka tuo nuo suņa Dond.; jemand, der "bluodâs".
Avots: ME I, 319
Avots: ME I, 319
'blods' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: