blods

bluods Lind. Mag. XIII, 3, 68, bluô da 2 [Dond.], ir tāds, kas kuo ļauna apzinādamies neiedruošinās acīs skatīties; vis˙vairāk saka tuo nuo suņa Dond.; jemand, der "bluodâs".

Avots: ME I, 319



blods

II blùods 2 Kaltenbr., Sussei, = vadâtājs 2.

Avots: EH I, 232