Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'brūklene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'brūklene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

brūklene

brùklene (unter brūkle),

2) Name einer rotbraunen Kuh
(mit û 2 ) Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 246

Šķirkļa skaidrojumā (15)

apsārtināt

‡ apsārtinât, (bis zu einem gewissen Grade) röten (perfektiv): a. dzijas Bauske. brūklenes nav ienākušās nuoplūktas, bet vē̦lāk saulē apsārtinātas Jürg.

Avots: EH I, 111


biezums

bìezums,

3): zemenes klajumā aug, ne tādā biezumā, kur brūklenes un mellenes Linden; ‡

5) die Dicke:
velies, manu vadmaliņ, treju pirkstu biezumā! BW. 7499, 1.

Avots: EH I, 225


brūkle

brūkle, gew. brūklene, [brûklene Neunburg, brùkline 2 Preili], die Strickbeere, Preisselbeere (vaccinium vitis idaea); wegen ihrer roten Farbe vielfach mit rotwandigen Mädchen verglichen: tâ pie manis puiši nāca kâ pie brūkles siliņā BW. 9657. es ielēcu istabā, kâ brūklīte nuosarkusi 14537. es piesarku kâ brūklene Ltd. 1648. Zu braukcīt, brukt, li. brùknė "Preisselbeere"; [vgl. Berneker Wrtb. I, 90].

Kļūdu labojums:
9657 = 9659

Avots: ME I, 341


čumuls

čumuls,

1) die Traube, der Büschel; das Häufchen:
brūklenes aug pa 3 - 4 vienā čumulā, bet zemenes tik pa vienai Janš.; mācekļu č. MWM. X, 233;

2) ein knäuelartig oder kraus zusammengezogenes Garn, ein Knäuel zusammengekrochener Bienen, ein rundes Häuflein Blätter
Seew. n. U.

Avots: ME I, 420


izurļāt

‡ izurļât, aussthnüffeln Rite: izurļājis visas malu malas (beim Beerensammeln) Rite. tu te izurļājuot beidzamuo uodziņu. kad nākšuot brūklenes pa˙visam gatavas, ... nebūšuot ... kuo ievārīt Jauns. B. gr. 3 II, 143.

Avots: EH I, 492


ķekarains

ķe̦karaîns, ķe̦karuôts,

1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokaŗas Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;

2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.

Avots: ME II, 360, 361


ķenkuris

‡ ķe̦nkuris,

1) = ķe̦n̂kars 2 1: ve̦se̦liem ķe̦nkuŗiem viņa braucīja tās (brūklenes) nuost Janš. Bandavā I, 230. ķe̦nkuŗi tumši sarkanu čiekuŗu Dzimtene II 2 , 35;

2) = čuõkars 1: gailīšam bij kājiņas sasalušas ķe̦n̂kurī 2 Seyershof. viens cālis bijis ķe̦n̂kuŗuos 2 pa dzimumam ebenda.

Avots: EH I, 695


lāms

II lāms,

2): brūklenes aug làmu 2 làmiem 2 Linden ir Kurl. viens l. palicis nenuolasīts ebenda; "liels gabals" (mit â 2 ) Līn.

Avots: EH I, 727


nosarkt

nùosar̂kt [li. nusarkti], intr., rot werden, erröten: es nuosarku kâ brūklene BW. 15680. gaisa gali nuosarkuši Rainis.

Avots: ME II, 843


pārbraucīt

pãrbraũcît,

1): p. pa uotram lāgam Saikava; ‡

3) oberflächlich (flüchtig) abstreifen
Linden in Kurl.: iet tikai mudīgi un pārbrauka brūklenes.

Avots: EH II, 197


piebraucīt

pìebraũcît, ‡

3) in grosser Menge abstreifen:
p. daudz lapu Saikava. brūklenes ātri var p. Linden in Kurl.

Avots: EH II, 244


piesarkt

pìesar̂kt, rot werden, erröten: es piesarku kâ brūklene tautu dē̦lu uzskatuot BW. 15680. dārzā bija piesarkusi katra lapiņā nuo saules siltā skata Jauns.

Avots: ME III, 287


sārtot

II sā̀rtuôt C., sãrtuôt Siuxt, I) tr., röten U.: blāzma sārtuo debešus Skalbe. austra saviem ruožu pirkstiem mākuonīšus sārtuoja Asp.;

2) intr., erröten
L., rot werden U.: viņa vaigs sārtuo, rötet sich U. tur re̦dz... brūklenes sārtuojam Janš. rīt bālēs, kas pašu˙laik vēl sārtuo krašņumā Juris Brasa 427. Refl. -tiês, sich röten, sich verzfärben L.: tev vaidziņi sārtuojas skaisti Janš. viņam sārtuojās . . . ausu gali MWM. X, 481. debess sārtuojas A. v. J. I903, S. 99. jau sārtuojas ziemsvē̦tku rīts Vēr. v. J. 1904, S. 388. Subst. sārtuošanas diena, ein Tag, an dem sich die Letten rote Gesichter anlegen L., St.

Avots: ME III, 808


sasārtināt

sasārtinât, rot werden lassen: s. brūklenes saulē Bauske; rot färben: s. lūpas.

Avots: ME III, 728


tecināt

tecinât,

1): auch Ramkau, Saikava, Salis u. a.;

2): auch Pilda, Ramkau, Saikava, Salis u. a.; tecināju zuobineņu Tdz. 52955;

3): t. brūklenes BielU., Strickbeeren nachreifen lassen
(ähnlich in Siuxt);

4): pircējs tecina (liek vienmērīgi, ne sevišķi ātri skriet) zirgu, izmēginādams, vai tas ve̦se̦ls uz kājām Frauenb.; ‡

11) langsam (im Wasser) gleiten
(?): ja kuģim izme̦t e̦nkuru un tā zari cieši neieduŗas jūŗas dibe̦nā, bet kuģis, vēja ne̦sts, lē̦nām slīd uz priekša, tad saka, ka kugis "tecina" Salis. Refl. -tiês,

2) sich schleifen lassen
Saikava: zirkles negrib lāgā t;

3) mit Absicht kurze Schritte machen
(?): viņš tuo pagaidīja, paņēma aiz ruokas un gāja lē̦nāk, tecinādamies pats līdz meitenes ... suolīšiem A. Brigadere Dievs, daba, darbs 252.

Avots: EH II, 672