Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bučot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bučot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
apbučot
apbučot
atbučot
atbučuôt, ‡ Refl. -tiês,
1) einander zum Abschied küssen
Dunika u. a.: ar tiem atbučuojusēs Janš. Līgava I, 331;
2) sich sattküssen
Dunika, Kal.: vai tad jaunie nav vēl diezgan atbučuojušies? Kal. kad jau gana atbučuojušies ... Janš. Bandavā I, 80.
Avots: EH I, 136
1) einander zum Abschied küssen
Dunika u. a.: ar tiem atbučuojusēs Janš. Līgava I, 331;
2) sich sattküssen
Dunika, Kal.: vai tad jaunie nav vēl diezgan atbučuojušies? Kal. kad jau gana atbučuojušies ... Janš. Bandavā I, 80.
Avots: EH I, 136
atbučot
atbučuôt, den gebührenden Kuss geben, küssen, wie es sich geziemt: tā nu viņi apgādāti atbučuoja tē̦vam un mātei ruokas LP. VI, 647.
Avots: ME I, 151
Avots: ME I, 151
bučot
I bučuot, tr., küssen: bē̦rnu, mātei ruoku. Refl. - tiês,
1) rezipr., sich küssen:
viņi bučuojas;
2) die Intensivität der Handlung bezeichnend: es savai māmiņai būtu ruociņas bučuojies BW. 9860. Nach L. ist
bučuot kurländisch. [Nebst li. bučiúoti wohl entlehnt; vgl. d. butschen Frschb. und schweiz. butsch "Kuss".]
Avots: ME I, 344, 345
1) rezipr., sich küssen:
viņi bučuojas;
2) die Intensivität der Handlung bezeichnend: es savai māmiņai būtu ruociņas bučuojies BW. 9860. Nach L. ist
bučuot kurländisch. [Nebst li. bučiúoti wohl entlehnt; vgl. d. butschen Frschb. und schweiz. butsch "Kuss".]
Avots: ME I, 344, 345
bučot
II bučuot L., mit der Stirn auf die Erde fallen (zu buč 2). Refl. - tiês, sich bücken, neigen: zirgs bučuojas, das Pferd wirft den Kopf auf und nieder Mag. III, 1, 123, U. [Die Reflexivform stammt vielleicht aus d. buischen "mit dem Kopf od. mit den Hörner stossen".]
Avots: ME I, 345
Avots: ME I, 345
iebučot
ìebučuôt,
[1) den ersten Kuss geben
L.;
2) hineinküssen:
iebučuot.. lielmātei de̦lnā Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 5
[1) den ersten Kuss geben
L.;
2) hineinküssen:
iebučuot.. lielmātei de̦lnā Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 5
izbučot
izbučuôt: pielaida dūmus acīs un... izbučuoja (küsste heraus?) ar Ezeriņš Leijerk. II, 25.
Avots: EH I, 436
Avots: EH I, 436
izbučot
izbučuôt, tr., viel küssen, beküssen, durcküssen: tas līgaviņu apmīļuo un tās baltās ruokas izbučuo St. izbučuo visas meitas JR. IV, 114. Refl. -tiês, sich abküssen, sich satt küssen: tu gan tik izbučuosies un izmīlināsies ar tuo MWM. VII, 286.
Avots: ME I, 719
Avots: ME I, 719
klumbučot
‡ klùmbučuôt Smilt., stolpernd oder mit grossen Schritten gehen: Jurene klumbučuoja uz priekšu Zeibolts Ūdens burbuļi 76.
Avots: EH I, 622
Avots: EH I, 622
knibučoties
‡ knibučuôtiês Bērzgale, = knibinâtiês (nicht vorvärts kommen mit der Arbeit): knibučuojas vien darbā.
Avots: EH I, 630
Avots: EH I, 630
nobučot
nùobučuôt, ‡ Refl. -tiês, einander abküssen: jaunais pāris nuobučuojās Dunika. n. ar princesi Pas. VIII, 308.
Avots: EH II, 35
Avots: EH II, 35
nobučot
nùobučuôt, tr., abküssen: nu drīkstēju klāt gulēt, saldi, mīksti nuobučuot BW. 13297, 7.
Avots: ME II, 766
Avots: ME II, 766
pabučot
pabučuôt: ja ķēniņa meita mani pabučuo Pas. VII, 321 (ähnlich VI, 389; IX, 111, Tdz. 42549). Refl. -tiês: pasabučātu trīs reizes Pas. VIII, 341.
Avots: EH II, 122
Avots: EH II, 122
pabučot
pabučuôt [li. pabučiúoti], tr., einen Kuss aufdrücken: čigāns pabučuoja cienīgam tē̦vam ruoku JK. V, 96. [Refl. -tiês, einander eine Weile küssen.]
Avots: ME III, 10
Avots: ME III, 10
sabučot
sabučuôt: brūver[i]s savu ļaudaveņu pie kubula sabučāja Tdz. 56162, 1 var. (aus Lettg.).
Avots: EH II, 398
Avots: EH II, 398
sabučot
sabučuôt, tr., tüchtig küssen: Matīss sabučuojis lielkungam ruoku A. XX, 143. Refl. -tiês, sich küssen: Fricis ar Kristīni sabučuojas Vēr. II, 1462. pieve̦d māsu sabučuoties LP. V, 62.
Avots: ME III, 598
Avots: ME III, 598
uzbučot
uzbučot
uzbučuôt, einen Kuss aufdrücken: viņš kungam uzbučuoja uz ruoku Dunika, Nigr., Wandsen.
Avots: ME IV, 319
Avots: ME IV, 319