izbučuôt, tr., viel küssen, beküssen, durcküssen: tas līgaviņu apmīļuo un tās baltās ruokas izbučuo St. izbučuo visas meitas JR. IV, 114. Refl. -tiês, sich abküssen, sich satt küssen: tu gan tik izbučuosies un izmīlināsies ar tuo MWM. VII, 286.

Avots: ME I, 719

izbučuôt: pielaida dūmus acīs un... izbučuoja (küsste heraus?) ar Ezeriņš Leijerk. II, 25.

Avots: EH I, 436