Paplašinātā meklēšana

bùļba ² (unter bulbe): auch Auleja, Cibla, Skaista.

Avots: EH I, 252

‡ bùļbaine ² Auleja, Pilda, Warkl., = bulvaine.

Avots: EH I, 252

‡ bùļbaite ² Pilda, Skaista, = buļvaine.

Avots: EH I, 252

‡ asnât ZvirgzdIne, = asnuôt: buļbas pavasar siltā vietā drīži sāc a.

Avots: EH I, 131

bulbe Kaltenbrunn n. Mag. IV, 2, 111, bulbis Wid., bùļba ² infl. (Kreuzb., Warkland u. a.), plur. buļbi Stomersee, Mar. [und im Gespräch mit Juden (sonst: tuipeņi) in Laudohn; auch infl. bùļbi ^2, Kartoffeln; nebst li. bulbė, buļba aus poln. bulba s. Niedermann Wus. VIII, 67 ff.]

Avots: ME I, 347

‡ cìnêt ² (mit ei gesprochen), -eju,

1) reinigen
Bērzgale: c. zivis, zābakus Zvirgzdine. c. buļbas Pilda;

2) roden
Nautreni. - Subst. cinējums ² Nautrēni und anderswo in Lettg., das Neuland, die Rodung.

Avots: EH I, 276

cirmulis (s. cìrmuļi),

1): auch (mit ìr ² ) Zvirgzdine: cirmuļi slapņā vasarā apē̦d buļbas; ‡

3) der Holzwurm
(mit ir̂) Warkl. n. FBR. XI, 102, 120.

Avots: EH I, 273

guļba, die Kartoffel Lettg., [Welonen, Warkland. - Wohl dissimilatorisch auc buļba; vgl. Niedermann WuS, VIII, 72].

Avots: ME I, 680

kast,

1): graben, scharren
- auch Skaista n. FBR. XV, 49, AP., Auleja, Dunika, Kaltenbr., Rutzau: k. bedri Dunika. k. duobi. (ein Grab) Auleja. jaunas buļbas k. ebenda. lai nekaš smilšu man acīs Pas. VIII, 437;

2): auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. KII, 93, Skaista n. FBR. XV,. 54, Auleja, Bērzgale, Cibla, Gotthardsberg, Heidenfeld, Kaltenbr., Kreuzb., Lixna, Līvāni, Lubn., Memelshof, Nautrēni, N.-Peb., Pilda, Pilskalne, Saikava, Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Zvirgzdine; ‡

3) kratzen, schaben
Sonnaxt: cūku kaš ar duncīti. Refl. -tiês,

1) (scharren):
kurmis kašas iekšā zemē Dunika. vista puķēs kašas Auleja; ‡

2) langsam (eine Arbeit) verrichten, knibbern
Auleja: ka[d] dastāj pi kaida darba, kašas, kašas, nemak drīžiņai padarīt.

Avots: EH I, 591, 592

‡ lupučât "mit schweren Schrittep schnell gehen" Auleja. Refl. -tiês, sich (ab)schälen Auleja: buļba lupučājas.

Avots: EH I, 763

nùokast,

1): cūkas nuosvilināja, nuomazgāja, nuokasa Sonnaxt; ‡

2) "ruokuot nuovākt" Auleja: n. buļbas Auleja. rudinī tādus ve̦zumus nuokasēm (von der Kartoffelernte gesagt)
Kaltenbr. n. FBR. XVII, 73; ‡

3) "nuorakt 2" Rutzau: n. pa zemi.

Avots: EH II, 52

pìeraût,

1): piens vāruot piededzis nav, bet katla dibȩnā ir gan jau pierauts PV.;

2): in grosser Menge pflücken:
pierauj tuos veselības ābuolus! Pas. VII, 269; ‡

5) zur Genüge od. in grosser Menge reissen, ziehen, pflücken:
tu itās zâles pieraun un patrin labuo aci! Pas. IV, 21 (aus Ružina). lai būtu... pierautas... buļbas Veselis Cilv. sac. 122; ‡

6) hemmen, bändigen:
pamanījis viesi,... viņš drusku pierāva suoli Sārts Druvas san 58; ‡

7) "(der Reihe nach) aufzählen"
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 93. Refl. -tiês,

1): sievas... pierāvās pie māju mūŗiem Jauns. J. un v. 44.

Avots: EH II, 267

‡ salupučâtiês Auleja "?": buļbas salupučāvās.

Avots: EH II, 428

sarûgt, 1): buļbas sarūga (= sapuva) nuo slapņuma Zvirgzdine. kad tu sa˙rūgtu ("?") laukā! Janš. Dzimtene II, 276. slinkumā sarūdzis (sehr faul geworden) Jürg.; ‡

3) = pìekvêpt Nidden. tādā ustubā smagi sarūgst drēbes Kaltenbr. sarūga ustaba nuo dūmu Zvirgzdine. visi sarūguši ar dūmiem Auleja.

Avots: EH II, 444

sẽt: buļbas, pupas s. (stecken, pflanzen) Auleja. Refl. -tiês,

1): sācis s. rudzus Orellen, saimnieki rājas, ja aitas cē̦rp tad, kad sējas Seyershof, Siuxt; ‡

2) gesät werden:
auzas agri sējas Kaltenbr.; sich (acc.) selbst aussäen: sēt labību tur, kur tagad tikai eglītes sējas R. Ērglis Pel. bar. vect. 128; ‡

3) ausschlagen (vom Hautausschlag)
Auleja.

Avots: EH II, 483

skust: barzdu s. Auleja (prs. skutļu), Lng. (prs. skutu). neskut bārdas! Pas. X, 35 (aus Eglūna). šķitu ... skušamu bārdu Tdz. 57631 (aus Skaistkalne). s. matus, (luopiem) spalvu Auleja; schaben, schälen: s. buļbas (Auleja) od. kartupus (Kaltenbr.). s. grabekļam kātu Kaltenbr. ‡ Subst. skutējs: kartupeļu skutējiem BW. 28574 (aus Pilskalne). Zur Etymologie s. auch Wood Post-consonantal w in Indo-European 51.

Avots: EH II, 516

‡ tā̀rpâts ² = tā̀rpaîns: tārpāti zirņi Kaltenbr. tarpātas buļbas Auleja.

Avots: EH II, 671

traikšît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt ² ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;

2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;

3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit aî ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî ² (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;

4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,

1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài ² ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;

2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;

3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė̕kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.

Avots: ME IV, 217, 218