buca
buca: auch Pilda n. FBR. XIII, 42, PlKur., Cibla, Kaltenbr., Lixna, Wessen, Zaļm., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 248
Avots: EH I, 248
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'buca' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'buca' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
buca
buca, das Fass (für muca, wohl in Anlehnung an бочка) BW. 15623, 3, 26122, 4, Oberl. [Eher wohl direkt aus einem aruss. *бъча (bei Berneker rtb. I, 105 > dial. *бъча.]
Avots: ME I, 344
Avots: ME I, 344
Šķirkļa skaidrojumā (6)
attricināt
‡ attricinât, schüttelnd losbekommen Vīt.: nelīdze̦nais ceļš var a. piena kannai vāku Golg. ratiem asis nuo plāču attricināja Nautrēni. bucai aizbāžamie ceļā attricināti ebenda. Refl. -tiês,
1) viel geschüttelt werdend herfahren
Vīt.;
2) viel geschüttelt wer dend losgehen (sich loslösen):
piena kannai nelīdze̦najā ceļā var a. vāks Golg., Meselau, Peb., Tirsen u. a.
Avots: EH I, 176
1) viel geschüttelt werdend herfahren
Vīt.;
2) viel geschüttelt wer dend losgehen (sich loslösen):
piena kannai nelīdze̦najā ceļā var a. vāks Golg., Meselau, Peb., Tirsen u. a.
Avots: EH I, 176
izskraidīt
izskràidît (li. išskraidýti ), ‡
2) auseinanderlauten:
pagāni ... izskraida savmaļ kurš Daugava 1928, S. 321; platzend auseinanderfliegen: buca izskraidēja skambu skambām Pas. IX, 264.
Avots: EH I, 480
2) auseinanderlauten:
pagāni ... izskraida savmaļ kurš Daugava 1928, S. 321; platzend auseinanderfliegen: buca izskraidēja skambu skambām Pas. IX, 264.
Avots: EH I, 480
muca
muca. Demin. verächtl. mučele, das Fass, die Tonne: Sprw. mucā audzis (audzē̦ts, audzināts), pie spundes baŗuots od. ēdināts, von einem höchst Unwissenden, Einfältigen, Ungeschickten. tukša muca tālu skan. ve̦cas mucas te̦k - lauvienes tesmens tesmens bij pierietējis kâ mučele JK. V, 62. [Dasselbe muca steckt wohl auch in der Phrase krusa mucām nākusi U. "der Hagel ist strichweise (?) gekommen"; richtiger: tonnenweise? In Jürg. bekomme man Phrasen zu hören wie krusas mākuonis mucām ve̦ldamies vietām nuosita labību. - Kontaminiert aus buca und einer auf mnd. mudde "Mutte" beruhenden Form (vgl. Sommer Balt. 129)?]
Avots: ME II, 657, 658
Avots: ME II, 657, 658
pagāzine
‡ pagâzine buca Warkh., ein Fass, aus dem bei vertikaler Stellung durchs Spundloch nichts mehr herausfliesst, sondern nur dann, wenn es stark geneigt wird.
Avots: EH II, 133
Avots: EH II, 133
sakaustīt
sakaûstît, tr., freqn.,
1) wiederholt schlagend, hämmernd ausbessern:
sakaustīt grābekli Lös., den Stiel und die Zinken der Harke fester einschlagen. tur ir saplīsuse buca; sakaustīt (imperativisch gebr.) bucu! Pas. III, 236 (aus Bikava);
2) (Pferde) beschlagen
(perfektiv) Spr.;
3) verhauen, durchprüge1n, Rippenstösse geben
Spr.
Avots: ME II, 647
1) wiederholt schlagend, hämmernd ausbessern:
sakaustīt grābekli Lös., den Stiel und die Zinken der Harke fester einschlagen. tur ir saplīsuse buca; sakaustīt (imperativisch gebr.) bucu! Pas. III, 236 (aus Bikava);
2) (Pferde) beschlagen
(perfektiv) Spr.;
3) verhauen, durchprüge1n, Rippenstösse geben
Spr.
Avots: ME II, 647
stāvmucis
stāvmucis,
1) ein stehendes, offenes Gefäss
St.;
2) auch stāvmucnieks Bers., stāvmučnieks Warkl., ein ungebetener Gast
L., Saikava, Wessen; tādi vien stāvmucnieki apdzeŗ manu alutiņu BW. 19836. nelūgtu viesu, kūjenieku jeb stāvmucnieku, netrūka BW. III, l, S. 25. Alžāns atnācis stāvmučuos (par stāvmuci kāzās) Saikava. stāvmucis 2 dürfte volksetymologisch aus stāmucis (das zu r. стамикъ gehören könnte, s. unter stāmen) umgebildet sein, zumal z. B. in Warkh. (wo stāmucis gesprochen wird) die Tonne nicht muca, sondern buca heisst; vgl. auch die Nebenformen stāvmacis und stāvmicis, sowie (zur Bedeutung) kũj(i)nieks.
Avots: ME III, 1054
1) ein stehendes, offenes Gefäss
St.;
2) auch stāvmucnieks Bers., stāvmučnieks Warkl., ein ungebetener Gast
L., Saikava, Wessen; tādi vien stāvmucnieki apdzeŗ manu alutiņu BW. 19836. nelūgtu viesu, kūjenieku jeb stāvmucnieku, netrūka BW. III, l, S. 25. Alžāns atnācis stāvmučuos (par stāvmuci kāzās) Saikava. stāvmucis 2 dürfte volksetymologisch aus stāmucis (das zu r. стамикъ gehören könnte, s. unter stāmen) umgebildet sein, zumal z. B. in Warkh. (wo stāmucis gesprochen wird) die Tonne nicht muca, sondern buca heisst; vgl. auch die Nebenformen stāvmacis und stāvmicis, sowie (zur Bedeutung) kũj(i)nieks.
Avots: ME III, 1054