bukš
[bukš! Interj. zur Bezeichnung des autes, der bei einem schweren Fall entsteht Wid.]
Avots: ME I, 358
Avots: ME I, 358
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bukš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bukš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
bukšēt
‡ bukšêt, dumpf schallen, dröhnen (von schweren Tritten); klappern (von Maschinen) Segew.
Avots: EH I, 250
Avots: EH I, 250
nobukšēt
nùobukšêt, gew. nùobũkšêt, - kšķêt, einen dumpfen Laut von sich geben, dumpf erschallen: ābuoļi veļas zemē, smagi nuobūkšķe̦dami Saul. kruodziņā kaut kas nuobūkšķēja Niedra. pie pšām durvīm nuobūkšēja suoļi MWM. VII, 850. nuobukšēja vien Duomas III, 662. pie rijas nuobūkšķēja kâ kad akminis kristu Druw.
Avots: ME II, 766
Avots: ME II, 766
pabukšināt
‡ pabukšinât Ermes, Serbig., Trik., wiederholt leicht schlagen (klopfen): p. kam muguru.
Avots: EH II, 122
Avots: EH II, 122
sabukšķināt
sabukšot
sabukšuôt, tr., zusammenrollen, zusammenwickeln: kad zirgu nuojūdz, tad gruožu sabukšuo Dond.
Avots: ME III, 599
Avots: ME III, 599
Šķirkļa skaidrojumā (7)
liekacis
lìekacis (nom. pl.), lìekači,
1) die überflüssigen Karten, von der Zwei bis zur Sechs, die bei den dem Volke bekannten Spielen nicht gebraucht werden:
atņem liekačus nuost;
2) grosse Maschen, Eingarn (beim Netze)
L.: vimbukšu linuman pa virsu ir austas liekacis jeb rūtacis, kuŗas daudz lielākas par vienkāršām tīkla acīm LP. II, 106; [liekači U., ein grossäugiges Netz; s. auch Bielenstein Holzb. 653 u. 670 und Mag. III, 1, 127].
Avots: ME II, 494
1) die überflüssigen Karten, von der Zwei bis zur Sechs, die bei den dem Volke bekannten Spielen nicht gebraucht werden:
atņem liekačus nuost;
2) grosse Maschen, Eingarn (beim Netze)
L.: vimbukšu linuman pa virsu ir austas liekacis jeb rūtacis, kuŗas daudz lielākas par vienkāršām tīkla acīm LP. II, 106; [liekači U., ein grossäugiges Netz; s. auch Bielenstein Holzb. 653 u. 670 und Mag. III, 1, 127].
Avots: ME II, 494
nobūkšēt
nobūkšķēt
pabuksnīt
pabuksnît, pabukstît, pabukšinât, tr., ein wenig puffen, stossen: viņa viegli pabuksnīja mani Latv. malās le̦du ar kājām pabukšinājis MWM. IX, 663.
Avots: ME III, 10
Avots: ME III, 10
rūtacis
sabuknīt
sabuknît Dunika, sabukņît Selsau, sabuksnît Schujen, N.-Peb., sabukšķinât Benjam., tr., tüchtig mit Fäusten bearbeiten, Rippenstosse geben: bē̦rns tāds palaidnis, bet kad krietni sabukņī, tad paliek rāmāks Plm. bē̦rni nepalika mierā, kamē̦r māte tuos krietni sabukņīja Druw. es viņu labi sabuksnīju Wain.
Avots: ME III, 599
Avots: ME III, 599
sipēt
sipêt "fallend schallen": labĩba sip. graudi bira sipē̦dami Warkl. Refl. -tiês "?": laižu šautru apcirknī; ja bij rudzi, sipējās (Var.: sīpējās, švīkstējās, švirkstējās, bukšķējās), ja pe̦lavas, pukšķējās BW. 25853, 5 var.
Avots: ME III, 842
Avots: ME III, 842