Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bulā' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bulā' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
bulā
‡ bulā (loc. s.) "?": (zaldāti) nāca nuo... kazarmas, maršē̦dami savā bulā, un dziedāja Daugava 1928, S. 991.
Avots: EH I, 250
Avots: EH I, 250
bumbulājs
dābulājs
‡ dâbulājs, Adj., mit Klee bestanden, kleereich: dābulāja tī pļaveņa FBR. VI, 45 (VL. aus Eversmuiža).
Avots: EH I, 311
Avots: EH I, 311
stabulāji
stabulāji, die Stoppein: suoļi švīkstēja pa rudzaitas stabulājiem Duomas I, 562. Wohl zu stabs.
Avots: ME III, 1037
Avots: ME III, 1037
stubulāji
stubulāji, stubulmāji Wessen, stubulnāji Illuxt, Gr. - Buschh., Stoppeln (von gemähtem Getreide u. ähnl.): pē̦rnajie rudzu stubulāji dursta ruokas Duomas IlI, 1295. uz stubulnājiem kāju pārdurt Gr. - Buschh. pa ābuoltiņa stubulājiem skrejuot Liev. Brez. un Hav. 83. guovis ir pupas nuokuodušas, stubulnāji vien stāv Illuxt. Das m in stubulmāji vielleicht assimilatorisch für n hinter b doch vgl. auch studzulmi. Zu stubulnāji vgl. stube̦lnāji, aber auch stubulni.
Avots: ME IV, 1099
Avots: ME IV, 1099
Šķirkļa skaidrojumā (22)
āda
âda (li. óda),
1) der Balg,
a) im rohem Zustande, das Fell:
jē̦ra-, teļa-, zirga āda. čuskas me̦t ādu, häuten sich. nepārduod ādu, kad lācis vēl mežā. Sprw.: ādas vilna, die Wolle, die beim Gerben abfällt. vēžiem vēl ve̦ca āda. die alte Kruste;
b) im gegerbten Zustande, das Leder:
suņu ādas zābaki; ādu rati, der Wagen mit einem ledernen Verdeck; kažuoka ā., das Pelzwerk; tam netiksi klāt ne ar ādas cimdiem Sprw., der ist unnahbar;
2) die menschliche Haut:
slimnieks izguļ ādu cauri SDP. VIII, 66; āda nuoiet, nuolūp LP. III, 43;
3) von der Tierwelt auf die Pflanzenwelt ist
āda selten übertragen: pupas āda, Bohnenhülse;
4) die sich über Flüssigkeitn bei verdunstung bildende dünne Decke:
nuoņemt nuo vārīta piena, nuo putras ādu;
5) die Haut als die ässere Hülle des Körpers hat bei einem feindlichen Zusammenstosse zunächst zu leiden, daher die bildlichen Redensarten:
nu būs āda pušu, jetzt wird es Prügel geben Etn. I, 83; labi, ka tiku ārā savā paša ādā LP. VI, 246; ar ve̦se̦lu ādu izkļūt LP. V, 40, wohl nicht ohne Beeinflussung seitens der deutsch. Redensart "mit heiler Haut"; tam bieza āda, der hat ein dickes Fell, etgentl. u. übertr.; par ādu dabūt, Prügel bekommen; par ādu (uz ādas JK. II, 96) duot, hauen; uz ādu iet, nākt, auf den Leib rücken; vai tev āda niez? lai kasās, kam āda niez Sprw.; uotram ādu ieplēst, von Jemd. beim Spiel oder Handel Geld gewinnen; ādu ģērēt, atsutināt, durchprügeln; blusas, dunduri, lapsenes ecē ādu, beissen LP. II, 46; nupat ādai būs vējš Etn. II, 45, so kündigen die Erwachsenen den Kindern Prügel an; baidīties par savu ādu. Prügel befürchten; katrs savu ādu sarga: guovs ar ragiem, zirgs ar kājām Sprw., jeder wehrt sich seiner Haut; katram sava āda mīļa Sprw.;
6) von der tierischen auf die menschliche Haut Bezug genommen:
dzīvam ādu plēst nuost; raut, vilkt ādu par acīm zemē, die Haut über die Ohren ziehen; nu tev āda par kārti (über die Stange zum Trocknen); gaļa baļļā od. ā. zārdā, gaļa kubulā Etn. II, 14; III, 46, sagt man zu dem (besonders zu einem Kinde), der etwas schlechtes getan; nuo outra ādas lē̦ti platu siksnu izgriezt Sprw. RKr. VI, 1, aus eines andern Haut ist gut Riemen schneiden; āda dē̦lam putās LP. III, 45; tu man, kundziņ, piesargies, ka nesalāpu ādu RSk. II, 163;
7) āda als die unzertrennliche
a) den Leib,
b) die Gesinnung einschliessende Hülle:
nuo ādas lēkt, sprāgt, sprukt, aus der Haut fahren (von Entrüstung); aber anders (b) in: es tak nuo savas ādas nevaru izlēkt laukā Vēr. I, 531, ich kann doch meinen Charakter nicht ändern; pavārs sauodis, kas jauniem ļaudīm aiz ādas LP. II, 81, was die jungen Leute im Schilde führen; šim kaut kas aiz ādas LP. VII, 1114; būtu labs, ja tik suns nebūtu aiz ādas Etn. IV, 4, von einem Unverträglichen; katrs liels savā ādā, jeder bildet sich für seine Person ein; viņš jau nevar nuorimt savā ādā JK. II, 96, er kann nie ruhig sein;
8) oft in Verbindung mit
kauli, Knochen, häufig auch ohne dieselben, zur Bezeichnung der Magerkeit: visas aitas tik vājas, kā kauli un āda LP. IV, 191; saimnieks dze̦n tevi kā ādas zirgu Aps. III, 15, wie ein mageres Pferd;
9) āda für den Träger der Haut od. von der Haut Umhüllte:
kā tad ar tādu ādu var pabraukt? wie kann man mit einem so mageren Tiere vorwärts kommen? dzeri, cik ādā lien;
10) ādiņas pirkt, ein Spiel
Etn. IV, 94; ādas mīt, ein Spiel BW. V, S. 196.
Kļūdu labojums:
Trocknen);= Trocknen),
RKr.VI, 1 = Tr.II, 1
Avots: ME I, 235, 236
1) der Balg,
a) im rohem Zustande, das Fell:
jē̦ra-, teļa-, zirga āda. čuskas me̦t ādu, häuten sich. nepārduod ādu, kad lācis vēl mežā. Sprw.: ādas vilna, die Wolle, die beim Gerben abfällt. vēžiem vēl ve̦ca āda. die alte Kruste;
b) im gegerbten Zustande, das Leder:
suņu ādas zābaki; ādu rati, der Wagen mit einem ledernen Verdeck; kažuoka ā., das Pelzwerk; tam netiksi klāt ne ar ādas cimdiem Sprw., der ist unnahbar;
2) die menschliche Haut:
slimnieks izguļ ādu cauri SDP. VIII, 66; āda nuoiet, nuolūp LP. III, 43;
3) von der Tierwelt auf die Pflanzenwelt ist
āda selten übertragen: pupas āda, Bohnenhülse;
4) die sich über Flüssigkeitn bei verdunstung bildende dünne Decke:
nuoņemt nuo vārīta piena, nuo putras ādu;
5) die Haut als die ässere Hülle des Körpers hat bei einem feindlichen Zusammenstosse zunächst zu leiden, daher die bildlichen Redensarten:
nu būs āda pušu, jetzt wird es Prügel geben Etn. I, 83; labi, ka tiku ārā savā paša ādā LP. VI, 246; ar ve̦se̦lu ādu izkļūt LP. V, 40, wohl nicht ohne Beeinflussung seitens der deutsch. Redensart "mit heiler Haut"; tam bieza āda, der hat ein dickes Fell, etgentl. u. übertr.; par ādu dabūt, Prügel bekommen; par ādu (uz ādas JK. II, 96) duot, hauen; uz ādu iet, nākt, auf den Leib rücken; vai tev āda niez? lai kasās, kam āda niez Sprw.; uotram ādu ieplēst, von Jemd. beim Spiel oder Handel Geld gewinnen; ādu ģērēt, atsutināt, durchprügeln; blusas, dunduri, lapsenes ecē ādu, beissen LP. II, 46; nupat ādai būs vējš Etn. II, 45, so kündigen die Erwachsenen den Kindern Prügel an; baidīties par savu ādu. Prügel befürchten; katrs savu ādu sarga: guovs ar ragiem, zirgs ar kājām Sprw., jeder wehrt sich seiner Haut; katram sava āda mīļa Sprw.;
6) von der tierischen auf die menschliche Haut Bezug genommen:
dzīvam ādu plēst nuost; raut, vilkt ādu par acīm zemē, die Haut über die Ohren ziehen; nu tev āda par kārti (über die Stange zum Trocknen); gaļa baļļā od. ā. zārdā, gaļa kubulā Etn. II, 14; III, 46, sagt man zu dem (besonders zu einem Kinde), der etwas schlechtes getan; nuo outra ādas lē̦ti platu siksnu izgriezt Sprw. RKr. VI, 1, aus eines andern Haut ist gut Riemen schneiden; āda dē̦lam putās LP. III, 45; tu man, kundziņ, piesargies, ka nesalāpu ādu RSk. II, 163;
7) āda als die unzertrennliche
a) den Leib,
b) die Gesinnung einschliessende Hülle:
nuo ādas lēkt, sprāgt, sprukt, aus der Haut fahren (von Entrüstung); aber anders (b) in: es tak nuo savas ādas nevaru izlēkt laukā Vēr. I, 531, ich kann doch meinen Charakter nicht ändern; pavārs sauodis, kas jauniem ļaudīm aiz ādas LP. II, 81, was die jungen Leute im Schilde führen; šim kaut kas aiz ādas LP. VII, 1114; būtu labs, ja tik suns nebūtu aiz ādas Etn. IV, 4, von einem Unverträglichen; katrs liels savā ādā, jeder bildet sich für seine Person ein; viņš jau nevar nuorimt savā ādā JK. II, 96, er kann nie ruhig sein;
8) oft in Verbindung mit
kauli, Knochen, häufig auch ohne dieselben, zur Bezeichnung der Magerkeit: visas aitas tik vājas, kā kauli un āda LP. IV, 191; saimnieks dze̦n tevi kā ādas zirgu Aps. III, 15, wie ein mageres Pferd;
9) āda für den Träger der Haut od. von der Haut Umhüllte:
kā tad ar tādu ādu var pabraukt? wie kann man mit einem so mageren Tiere vorwärts kommen? dzeri, cik ādā lien;
10) ādiņas pirkt, ein Spiel
Etn. IV, 94; ādas mīt, ein Spiel BW. V, S. 196.
Kļūdu labojums:
Trocknen);= Trocknen),
RKr.VI, 1 = Tr.II, 1
Avots: ME I, 235, 236
alot
II aluôt, gew. refl. -tiês (gr. ἄλη "Herumirren", ἀλάομαι, lat. ambulāre), irren, umherirren, fehlen: man sirds vairs nespēj saldi aluoties Vēr. I, 824. kas pareģuo, tas allaž aluo Jan. [vgl. Fick BB. II, 264 und Wrtb. I 4 356, Walde Wrtb. 2 33 f., Bechtel Lexil. 157, Boisacq Dict. 43].
Avots: ME I, 69
Avots: ME I, 69
atgāzt
atgâzt, tr.,
1) zurückstossen:
viņš atgāza vīru augšpē̦du;
2) zurückstossen, ungestüm öffnen:
atg. luogus, durvis līdz galam vaļā;
3) zurückwerfen:
galvu Etn. IV, 154; aber auch krūtis, vē̦de̦ru; krūtis, vē̦de̦ru atgāzis staigāt, stolz einhergehen;
3) ungestüm, schnell zurückgiessen:
ūdeni kubulā. Refl. -tiês, sich zurücklehnen, zurückgeworfen, sich brüstend, seelenvergnügt sitzen: vai tu redzi, kā tā ir atgāzusies, siehst du, wie sie stolz da zurückgeworfen sitzt. ķēniņš sēž atgāzies krē̦slā sveiks un ve̦se̦ls LP. VI, 505. [atgāzies! negaid (i) tevi atgāžam! BW. 35772.]
Avots: ME I, 159
1) zurückstossen:
viņš atgāza vīru augšpē̦du;
2) zurückstossen, ungestüm öffnen:
atg. luogus, durvis līdz galam vaļā;
3) zurückwerfen:
galvu Etn. IV, 154; aber auch krūtis, vē̦de̦ru; krūtis, vē̦de̦ru atgāzis staigāt, stolz einhergehen;
3) ungestüm, schnell zurückgiessen:
ūdeni kubulā. Refl. -tiês, sich zurücklehnen, zurückgeworfen, sich brüstend, seelenvergnügt sitzen: vai tu redzi, kā tā ir atgāzusies, siehst du, wie sie stolz da zurückgeworfen sitzt. ķēniņš sēž atgāzies krē̦slā sveiks un ve̦se̦ls LP. VI, 505. [atgāzies! negaid (i) tevi atgāžam! BW. 35772.]
Avots: ME I, 159
bula
bula Dond., gew. buls, [Dunstkreis um die Sonne Bl.], dunstige, schwüle Luft, Höhenrauch, Dürre Serb., Adsel: bulas [Glück V Mos. 28,22, auch bulu (Jes. 58, 11)], gew. bula [Glück Jerem. 14,1] laiks, schwüle Witterung, Dürre: smagi zem rudeņa bulas viss mieg Skalbe. [caur bulu (dies geschient in einer Winternacht!) spīguo apkārtējo māju ugunis Austriņš Mār. z. 80.] buls nāk pār viņas ūdeņiem Jer. 50,38. tâ zibens šaudījās iz tvaiku bula Asp. es uzsūtīšu lielu karstumu, īstu bulu LP. VI, 509. vienu dienu atsitās bula gaiss. gaiss aplaidies ar bulu AP. bula gaiss ir zilgans, dūmakains, pietvīcis gaiss vasarā. [bula gaiss, dunstige Luft bei heisem Wetter Mittelkurl.] bula gads, ein Notjahr Serbig. būs visi bulā (in der Not) Serbig. bula bites, Wespen, Bremsen u. andere Insekten, die im Sommer bei heisem Wetter in der Luft umherfliegen PS. ["bula bites dzied", saka, kad vasarā sausā laikā ap diviem pēc pusdienas dzirdami klusi elektriski dūcieni, kas atgādina bišu dūkšanu Ronneb. bula mākuoņa Wid., Federwolke; bulu gaisi U., Lämmerwolken.] bulu vasara, ein heiser, dürrer, unfrucntbarer Sommer Mar. [buli, grosse Hitze Korwenhof. Wenn die Urbedeutung etwa "pietvīcis gaiss" ist, kann man mit Persson Beitr. 254 dies Wort etwa zu got. ufbauljan "aufschwellen machen", air. bolach "Beule" u. a. stellen. während Bezzerberger es bei Stokes Wrtb. 180 mit ir. bolad "Geruch" verbunden hat (vergleichen könnte man damit semasiologisch li. tvañkas "Schwüle, Hitze"; tvans "Gestank" RKr. XVII, 60). Dagegen nach Petersson Etymol. Miszellen 34 zu arm. bal "caligo".]
Avots: ME I, 347
Avots: ME I, 347
dābuls
dâbuls (unter dâbuols): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 73 PiIda n. PBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Ascheraden, Linden, Sonnaxt, Demin, dābultiņš BW. 32696: še aug zâle, še d. BW. 29370 var. zaļā dābulā 31476.
Avots: EH I, 311
Avots: EH I, 311
drabiņas
krancains
krañcaîns, krañcê̦ts ene Streifen ("Kranz") um den Hals habend, mit gestreiftem Halse (gew. vom Hunde): krancains suns rej kubulā (Rätsel: der Prediger) RKr. VII, 658, 659. tad izbira kuceniņi krancainiem kakliņiem BW. 20545, 5 me̦lns kâ velns, krancē̦ts kakls, par nedēļu reiz laktā RKr. VII, 654.
Avots: ME II, 259
Avots: ME II, 259
niedrājs
niêdrãjs, niêdrãja, niedrējs, niedrava, niedraiņa, niedriens, niedruols, [Niêdruola 2 Lvv. II, 94], niedruļa, niedruls, n,iedraine, n,iedriene u. a., das Röhricht, Schilficht: lai uzauga man liniņi kâ e̦zara niedrājiņi BW. 28356. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum. mātīte dēj niedrājās Konv. 2 78. laižam vēršus niedrājā (Var.: niedraiņā, ņiedrainē, ņiedrienē, niedrējā, ņiedrājā, niedruļā, niedruolā, ņiedruolā, ņiedrulā, niedrulā) BW. 2910. vai pazuda niedrienā (Var.: niedrājā, niedrainē), vai baltā ābulā 28921. sit, tautieti, ze̦lta vadzi niedraviņas (Var.: nieduolāja) klētiņā! 24618, 10.
Avots: ME II, 749
Avots: ME II, 749
papuve
rudzaite
rudzaite Gr.-Buschh., Sonnaxt, Oknist, rudzaita U., Selb., ein Feld, wo Roggen gestanden hat: pē̦rn bij lauki rudzaite, šuogadiņu papuvē BW. 22304 var. suoļi švīkstēja pa rudzaitas stabulājiem Duomas I, 562. lai... rudzaitē pārskrienuot pār vagu krustuojumu LP. VII, 70. - Vgl. rugaine.
Avots: ME III, 555
Avots: ME III, 555
sadukāt
sadukât: iesalu kubulā s. (mentēt), Malz im Küfen durcharbeiten Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "durcharbeiten").
Avots: EH XVI, 404
Avots: EH XVI, 404
sažaut
sirmēt
‡ sìrmêt 2 Bērzgale, grau werden (r. сѣдѣть); alus arī var s. kubulā ebenda. Refl. -tiês Seyershof, grau werden: saulīte sir̃mējas mākuoņiem.
Avots: EH II, 488
Avots: EH II, 488
šivene
šivene "?": (apinītis) kuokā kāpa uolu dēt, šivenē (Var.: kubulā) izperēt BW. 19543, 1 var.
Avots: ME IV, 19
Avots: ME IV, 19
šķirenis
šķirenis,
1) ein Garngebinde
Seppkul, eine Garnfitze Sussikas;
2) "?": apenīt[i]s... kuokā kāpa olu dēt, šķirenī [?] (Var.: šivenē, kubulā, namiņā) izperēt BW. 19543, 1 var. In der Bed. 2 wohl fehlerhaft für šķivenis.
Avots: ME IV, 43
1) ein Garngebinde
Seppkul, eine Garnfitze Sussikas;
2) "?": apenīt[i]s... kuokā kāpa olu dēt, šķirenī [?] (Var.: šivenē, kubulā, namiņā) izperēt BW. 19543, 1 var. In der Bed. 2 wohl fehlerhaft für šķivenis.
Avots: ME IV, 43
šķivenis
šķivenis "?": apenītis... kuokā kāpa uolu dēt..., škivenī (Var.: kubulā) izperēja BW. p. 765, 3. Anscheinend aus nd. küwen (in Grimms Wrtb. unter Kübel) "Kübel".
Avots: ME IV, 47
Avots: ME IV, 47
stabula
stubulni
svilināt
svilinât (li. svìlinti),
1) sengen, versengen (auch vom Brennen der Nesseln
U.): skrējis ar uguns pagali pakāļ un... svilinjis krauklim spārnus LP. IV, 141. es avinu svilināju BW. 11587, Saikava. svilinātu labību Glück II Sam. 17, 28. saule dedzināja, svilināja MWM. VII, 745. karstums svilina LP. II, 83. viņš... zemi svilina dienasvidus bulā Hiob 37, 17. aukstais vējš svilinādams ķeras klāt Aps. IV, 91. seju svilina ziemelis Vēr. II, 138. svilinuošās sāpes 809;
2) kâ svilums svilināt, svilina, von einem heftigen, jähzornigen Menschen gesagt
Lubn.
Avots: ME III, 1158
1) sengen, versengen (auch vom Brennen der Nesseln
U.): skrējis ar uguns pagali pakāļ un... svilinjis krauklim spārnus LP. IV, 141. es avinu svilināju BW. 11587, Saikava. svilinātu labību Glück II Sam. 17, 28. saule dedzināja, svilināja MWM. VII, 745. karstums svilina LP. II, 83. viņš... zemi svilina dienasvidus bulā Hiob 37, 17. aukstais vējš svilinādams ķeras klāt Aps. IV, 91. seju svilina ziemelis Vēr. II, 138. svilinuošās sāpes 809;
2) kâ svilums svilināt, svilina, von einem heftigen, jähzornigen Menschen gesagt
Lubn.
Avots: ME III, 1158
uzrādīt
uzrãdît (li. užródyti "hinaufweisen"),
1) aufweisen, vorweisen, vorzeigen
LKVv.: u. pasi. varēja uzrādīt visuos aruoduos Bjernsona r. I, 12 (ähnlich Etn. III, 17). uzrādīja, kâ viņš uz tuo skatās J. R. V, 155. var tikai uzrādīt pārkāpumu Konv. 2 1159;
2) spezifizieren
Brasche; aufzeigen, bestimmen, andeuten: nuogājuši pie uzrādītās vietas LP. VII, 1121. tā cilts, kuo... kungs uzrādīs Jos. 7, 14. mazāks, nekâ vidējie skaitļi tabulā uzrāda Mazvērs. Lopkopība 3, 100;
3) bezeugen, beweisen
Spr. Refl. -tiês, sich oder einander angeben, vorweisen: zaglis pats uzrādījies policijai. zagļi cits citu uzrādās. Subst. uzrãdîšana, das Aufweisen: dibinātu ieme̦slu uzrādīšana R. Sk. II. 164. uzrãdîtãjs, wer aufzeigt: bez uzrādītāja tās gŗūti atrast Melnalksnis Mazsal. 22.
Avots: ME IV, 372
1) aufweisen, vorweisen, vorzeigen
LKVv.: u. pasi. varēja uzrādīt visuos aruoduos Bjernsona r. I, 12 (ähnlich Etn. III, 17). uzrādīja, kâ viņš uz tuo skatās J. R. V, 155. var tikai uzrādīt pārkāpumu Konv. 2 1159;
2) spezifizieren
Brasche; aufzeigen, bestimmen, andeuten: nuogājuši pie uzrādītās vietas LP. VII, 1121. tā cilts, kuo... kungs uzrādīs Jos. 7, 14. mazāks, nekâ vidējie skaitļi tabulā uzrāda Mazvērs. Lopkopība 3, 100;
3) bezeugen, beweisen
Spr. Refl. -tiês, sich oder einander angeben, vorweisen: zaglis pats uzrādījies policijai. zagļi cits citu uzrādās. Subst. uzrãdîšana, das Aufweisen: dibinātu ieme̦slu uzrādīšana R. Sk. II. 164. uzrãdîtãjs, wer aufzeigt: bez uzrādītāja tās gŗūti atrast Melnalksnis Mazsal. 22.
Avots: ME IV, 372
žaut
II žaut, Praes. žaunu, Praet. žāvu,
1) schlagen
(mit aû ) Adl., AP., Arrasch, Bers., C., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Schwanb., Sessw., Warkh., Warkl., (mit aû 2 ) Bauske, einen starken Schlag versetzen Spr. (unbek. in Dunika, Selg., Wolm.): es tev žaušu pa žaunām Drosth. ja mutes neturēsi, tad žaušu Bauske, Drosth. es tev ka[d] žaušu par kaklu, tad aizskriesi krista ne˙metis Warkh., Warkl.;
2) "durchstechen"
(mit aû ) Warkh., Warkl.;
3) giessen
(mit aû ) Adl., AP., C., Golg., Heidenfeld, KatrE., Lubn., Prl., Saikava, Sessw.: žaun kubulā ūdeni! Saikava. žaun nu viņam (ūdeni) virsū! C., Golg. žaun nu rīklē! Sessw.;
4) giessen, stark regnen
(mit aû ) Kl., Meiran, Saikava: lietus žaun Kl. šuorīt nelija, bet nu˙pat sāks žaut kâ negudrs Saikava;
5) "grūst, gāzt" (mit aû ) Golg., Gr. - Buschh., Schwanb., Sessw.: kur viņš žaun tik daudz naudas? Gr. - Buschh.; zerschlagen Celm. Wenigstens in den. Bedd. 3 - 4 vermutlich zu ai. juhōti "giesst ins Feuer", hōman-, av. zaoϑrā "Opferguss", arm. joyl "gegossen", gr. χέω "giesse", lat. fundere, got. giutan "giessen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 563 ff.). Zu den Bedd. 1 und 5 vgl. die Bedd. von gâzt und liêt.
Avots: ME IV, 793
1) schlagen
(mit aû ) Adl., AP., Arrasch, Bers., C., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Schwanb., Sessw., Warkh., Warkl., (mit aû 2 ) Bauske, einen starken Schlag versetzen Spr. (unbek. in Dunika, Selg., Wolm.): es tev žaušu pa žaunām Drosth. ja mutes neturēsi, tad žaušu Bauske, Drosth. es tev ka[d] žaušu par kaklu, tad aizskriesi krista ne˙metis Warkh., Warkl.;
2) "durchstechen"
(mit aû ) Warkh., Warkl.;
3) giessen
(mit aû ) Adl., AP., C., Golg., Heidenfeld, KatrE., Lubn., Prl., Saikava, Sessw.: žaun kubulā ūdeni! Saikava. žaun nu viņam (ūdeni) virsū! C., Golg. žaun nu rīklē! Sessw.;
4) giessen, stark regnen
(mit aû ) Kl., Meiran, Saikava: lietus žaun Kl. šuorīt nelija, bet nu˙pat sāks žaut kâ negudrs Saikava;
5) "grūst, gāzt" (mit aû ) Golg., Gr. - Buschh., Schwanb., Sessw.: kur viņš žaun tik daudz naudas? Gr. - Buschh.; zerschlagen Celm. Wenigstens in den. Bedd. 3 - 4 vermutlich zu ai. juhōti "giesst ins Feuer", hōman-, av. zaoϑrā "Opferguss", arm. joyl "gegossen", gr. χέω "giesse", lat. fundere, got. giutan "giessen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 563 ff.). Zu den Bedd. 1 und 5 vgl. die Bedd. von gâzt und liêt.
Avots: ME IV, 793
žautris
II žautris,
1) žautris C., Golg., žautris Plm., žaûtrs Warkl. n. FBR. XI, 122, C., Kr., Lubn., Mahlup, Mar., N. - Laitzen, Ramelshof, Sessw., žautrs Kurl. und Oppek. n. U., Adl., žaûtris Nötk., eine Stange, darauf etwas getrocknet, darauf Fleisch geräuchert wird
U.;
2) žautrs N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618 "kuoks, kuo iesprauž alus kubulā". Wenigstens in der Bed. 1 zu žaut I; vgl. auch šautris I 2 und zur Bed. 2 - šautrs I.
Avots: ME IV, 794
1) žautris C., Golg., žautris Plm., žaûtrs Warkl. n. FBR. XI, 122, C., Kr., Lubn., Mahlup, Mar., N. - Laitzen, Ramelshof, Sessw., žautrs Kurl. und Oppek. n. U., Adl., žaûtris Nötk., eine Stange, darauf etwas getrocknet, darauf Fleisch geräuchert wird
U.;
2) žautrs N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618 "kuoks, kuo iesprauž alus kubulā". Wenigstens in der Bed. 1 zu žaut I; vgl. auch šautris I 2 und zur Bed. 2 - šautrs I.
Avots: ME IV, 794