burināt
I burinât, intr., bur, bur hervorbringen, undeutlich, schnell reden: žīds pātarus burina; balzen (vom Auerhahn): visi ļaudis tuo zināja, ka mednītis burināja BW. 2503.
Avots: ME I, 353
Avots: ME I, 353
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'burināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'burināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
burināt
II burinât, caus. von burt, verzaubern, verhexen lassen: dzīrās mani tautu dē̦ls ar burvjiem burināt BW. 9582. [Vgl˙li. burinė´ti "ворожить".]
Avots: ME I, 353
Avots: ME I, 353
izburināt
‡ izburinât Stenden, hastig und undeutlich aussprechen: i. vārdus tik ātri, ka citi tuos nevar saprast.
Avots: EH I, 437
Avots: EH I, 437