I burinât, intr., bur, bur hervorbringen, undeutlich, schnell reden: žīds pātarus burina; balzen (vom Auerhahn): visi ļaudis tuo zināja, ka mednītis burināja BW. 2503.

Avots: ME I, 353

II burinât, caus. von burt, verzaubern, verhexen lassen: dzīrās mani tautu dē̦ls ar burvjiem burināt BW. 9582. [Vgl˙li. burinė´ti "ворожить".]

Avots: ME I, 353