aizburnīt
‡ àizburnît, ein wenig zerknillen, zerknittern: burtnīcai dažas dapas aizburnītas Vīt.
Avots: EH I, 13
Avots: EH I, 13
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'burnīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'burnīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
apburnīt
‡ apbur̂nît, ringsum ein wenig zerknittern: apburnītas drēbes. Refl. -tiês, sich das Kleid (den Anzug) ringsum ein wenig zerknittern: kur tu tāds apburnījies iesi?
Avots: EH I, 75
Avots: EH I, 75
atburnīt
burnīt
‡ bur̂nît,
1): auch AP.; ‡
3) "grastīt, purinât" Serben n. A. XI, 166. ‡ Refl. -tiês,
1) sich drängen
(?): ap piebrauktiem pasta ratiem kādi burnījās, buldurēja stīvām mēlēm Kaudz. Izjurieši 286;
2) "?": kuo tur nu burnies tik ilgi? Zaravič;
3) = ‡ bur̂zîtiês 1: šis lakatiņš viegli burnās.
Avots: EH I, 255
1): auch AP.; ‡
3) "grastīt, purinât" Serben n. A. XI, 166. ‡ Refl. -tiês,
1) sich drängen
(?): ap piebrauktiem pasta ratiem kādi burnījās, buldurēja stīvām mēlēm Kaudz. Izjurieši 286;
2) "?": kuo tur nu burnies tik ilgi? Zaravič;
3) = ‡ bur̂zîtiês 1: šis lakatiņš viegli burnās.
Avots: EH I, 255
burnīt
bur̂nît, - u, i-ju [PS., C.], burņît Druw., Etn. IV, 17, tr.,
1) [quetschen:
neduod bē̦rnam kaķi burnīt C., PS.]; knittern, zu zerreiben suchen: drēbes gabalu, kuo tur burnī tuo papīr Mar. n. RKr. XV, 109;
2) mit einem stumpfen Messer schneiden:
maizi Vgl. burzît.
Avots: ME I, 354
1) [quetschen:
neduod bē̦rnam kaķi burnīt C., PS.]; knittern, zu zerreiben suchen: drēbes gabalu, kuo tur burnī tuo papīr Mar. n. RKr. XV, 109;
2) mit einem stumpfen Messer schneiden:
maizi Vgl. burzît.
Avots: ME I, 354
ieburnīt
[ìebur̂nît,
1) etwas einknillen:
ieburnīta lapa Lis.;
2) züchtigen:
tuo gan vajadzē̦tu drusku ieburnīt Wolm.]
Avots: ME II, 5
1) etwas einknillen:
ieburnīta lapa Lis.;
2) züchtigen:
tuo gan vajadzē̦tu drusku ieburnīt Wolm.]
Avots: ME II, 5
izburnīt
izburnīt
[izburnît, zerknittern: drēbes Lis., Arrasch; izb. cilvē̦ku, ordentlich durchquetschen.]
Avots: ME I, 719
Avots: ME I, 719
paburnīt
saburnīt
saburnīt
saburnît Smilt., saburņît Wid., saburņât, tr., zerknüllen, zerzausen: saburnīt avīzi Bračs. izkāpa nuo karstās, saburņītās gultas A. v. J. 1896, S. 646. šis simtnieks bij pave̦cs, saburņīts DL. nesaburņā un nesaņurkā manu sakruzulē̦tuo matu un kleitu! RA.
Avots: ME III, 599
Avots: ME III, 599