burnīt
‡ bur̂nît,
1): auch AP.; ‡
3) "grastīt, purinât" Serben n. A. XI, 166. ‡ Refl. -tiês,
1) sich drängen
(?): ap piebrauktiem pasta ratiem kādi burnījās, buldurēja stīvām mēlēm Kaudz. Izjurieši 286;
2) "?": kuo tur nu burnies tik ilgi? Zaravič;
3) = ‡ bur̂zîtiês 1: šis lakatiņš viegli burnās.
Avots: EH I, 255
1): auch AP.; ‡
3) "grastīt, purinât" Serben n. A. XI, 166. ‡ Refl. -tiês,
1) sich drängen
(?): ap piebrauktiem pasta ratiem kādi burnījās, buldurēja stīvām mēlēm Kaudz. Izjurieši 286;
2) "?": kuo tur nu burnies tik ilgi? Zaravič;
3) = ‡ bur̂zîtiês 1: šis lakatiņš viegli burnās.
Avots: EH I, 255