Paplašinātā meklēšana

atbust, intr., inch., erwachen: viņš galā apklusa, vairs mūžam neatbuda Sudr. E. Apsk. I, 403; atbust nuo pārsteiguma MWM. VIII, 87.

Avots: ME I, 152

bust, - ùdu [Nigr.] od. [?] - ūstu, - udu (LI. (bùsti), intr., wach werden Vgl. budinât.

Avots: ME I, 356

‡ izbust (li. išbùsti ), aufwachen Rutzau: kas nu nuo sava dzē̦ruma gluži izbuda Pēt. Av. IV, 158. Vgl. ‡ izbudis.

Avots: EH I, 437

nùobust: "aizdzìt miegu" Dunika: vai neesi vēl nuobudis?

Avots: EH II, 35

nùobust [li. nubùsti], intr., erwachen: es jau pat nuo pusnakts nuobudu un nevarēju vairs aizmigt Janš. [iereibušais puisis tagad arī pilnīgi nuobudis Janš. C'āp. 31.]

Avots: ME II, 767

pabust,

1): auch Dunika, NB., Preiļi (Kur. Nehrung), Pas. XIV, 469 (aus der Kur. Nehrung); ‡

3) "atspirgt" Dunika: sējumi pēc lietus ir pabuduši; ‡

4) "paaugt" Dunika, NB.: zē̦ns jau labi pabudis.

Avots: EH II, 122

[pabust (li. pabùsti),

1) erwachen:
pabudu jau priekš gaismas Rutzau, Nigr.;

2) eine Zeitlang wach sein:
pagājušu nakti pabudis šuodien e̦smu miegains Nigr.]

Avots: ME III, 10

sabust (prs. -bùdu), sich aufregen: dzirduot tādu runu viņš vare̦ni sabuda Nigr., Gr.-Buschhof. teikt tas gan ne˙kā nebij teicis, tuomē̦r ir Grieta sabuda (merkte, fühlte?), ka īsti riktīgi nav Alm. nu gan sabud (für sabūd od. sabuda?) visi un zvana vienā zvanīšanā id.; aufwachen: vai jūs jau sabuduši? Rutzau; (nachdem man eine Zeitlang bei der Arbeit nachlässig gewesen ist) sich aufraffen zum energischen Arbeiten Dunika.

Avots: ME III, 599, 600

uzbust,

1): auch Rutzau.

Avots: EH II, 719

uzbust,

1) erwachen
Nigr.;

2) sich aufregen:
uzbust par nekaunību Nigr. sasarcis un stipri uzbudis Janš. Bandavā II, 196. velti nesabīties un neuzbust ebenda. nuomierini manus uzbudušuos prātus! Janš. Dzimtene IV, 59. kundzene . . . uzbuduse un uztrau-kusēs Mežv. ļ. I, 376. tiklīdz . . . vilks . . . tuvumā, tad viņš (= zirgs) katrreiz uzbud, saceļ ausis 149. Subst. uzbudums ebenda II, 278 und 433, die Aufregung: uzbudumā un bailēs Janš. Dzimtene IV, 191.

Avots: ME IV, 319, 320

bàudît [PS., Bächhof, AP., Serbigal, Ermes, Wolmar, C.], baũdît Kand., [Ruj., Roop, Lemsal, Salisb., Salis, Dond., Selg., Līn., Tr.], -u, -īju,

1) prüfen, versuchen, wagen:
ķēniņš... baudīs ar tuo kauties Dan. 11, 25. kas bauda bez laivas braukt, tas nelaimīgi brauks (Wischmann). baudi tikai tuo darīt, unterstehe dich nur, das zu tun (St.). [baudīja... iet Glück Apost. 16, 7]. viņš vēl pasaulē nav ne˙kuo baudījis, er hat in der Welt noch nichts erfahren;

2) kosten, essen, geniessen, schmecken:
vēl ne rasiņas od. miltiņa neesmu baudījis, ich habe noch nichts gegessen. labāk baudāms, nekā redzams. baudīt guodu, laimi, Ehre, Glück geniessen; nebaudāmas uogas, ungentessbare Beeren; gardi baudāms ēdiens, wohlschmeckendes, schmackhaftes Essen; trūkumu, gŗūtības baudīt, Mangel leiden, Schweres erleiden. Refl. -tiê̦s

1) versuchen, die Kräfte versuchen, sich prüfen, sich messen:
[baudās uz tevi kādu vārdu runāt Glück Hiob 4, 2]. lai es jele tikai šim brīžam ar tuo ādu bauduos Richt. 6, 39. iesim baudīties Aufforderung zum Ringen L., St., U. tie baudijās un Jūda tapa kauts Glück; kad tas ar viņu baudījās Glück II Kön. 23, 29.] tad tuo vilku jūriņā pret ziemeli baudīties A. XI, 426;

2) sich zum Wohl geniessen
c. Gen od. Acc.: ēdieties, baudieties dē̦lu mātes barībiņas Ltd. 1429. [Wohl mit Leskien Abl. 294 zu bust "erwachen" u. a.; vgl namentlich gr. πεύϑομαι: "erfahre" und ai. bōdhati "merkt, wird inne, erkennt, lernt kennen".]

Avots: ME I, 266, 267

baũslis, [bei Glück öfters auch bausls, gen. S. bausla], (li. bauslỹs "Befehl"),

1) der Befehl:
[bauslis... izgāja Manzel Post. I, 47]. ka bauslis duots taptu Est. 8, 13, dafür jetzt: pavēle;

2) das Gebot
(bibl.): baušļus skaitīt, die Gebote aufsagen;

3) der Schwätzer
Nerft. [bauslis 1 nebst bàudît zu bust u. a. (wozu auch ae. bod "Gebot" u. a.), vgl. Leskien Abl. 294, Trautmann Apr. Spr. 314 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 200 f.; bauslis 3 zu bauzt.]

Avots: ME I, 268

druîkns ^2, druîkts ² Nigr., robust. stark: viņš palielu druiknu augumu Janš. Apsk. I, 484. miesas panti bija apaļāki, luocekļi druiktāki Janš.

Avots: ME I, 503

‡ izbudis (Part. praet. act.) "dzē̦rumu izgulējis" NB., Rutzau: piecēlās i. ar galvas sāpēm. Vgl. ‡ izbust.

Avots: EH I, 436

kàpuõsts [C.], kàpuôsts [PS., Wolm.], der Kohl (brassica oleracea): kāpuostus cirst od. nuoņemt, der Kohn abnehmen. kāpuostus apsist, den Kohl behäufeln. Sprw.: kāpuosta galva ir arī galva. tam ir kāpuostu galva. kamē̦r kāpuosti uzaugs, gaļa ve̦ca paliks. tas nav ne putra, ne ķapuosti. baltie kāpuosti Weisskraut; brūnie k., Braunkohl Mag. IV, 2, 119; biešu kāpuosti, eine Suppe aus Beetenblättern Kand.; dze̦guzes kāpuosti, Sauerklee; galviņu k., Kopfkohl (brassica oleracea); jūŗas k., crambe maritima; pīļu k. A. XX, 543; puķu k., Blumenkohl; rubeņa od. teteŗa k., Ruten, Prügel: es uzmeklēju teteŗa kāpuostus A. XVI, 835; zaķu k., Sauerklee (oxalis acetosella) Mag. IV, 2, 81; Haselwurz (asarum europaeum) Konv. ² 3539. [Nebst li. kopũstas und estn. kābustas zunächst aus r. капуста; vgl. Berneker Wrtb. I, 486.]

Avots: ME II, 194

[nuobuodā Kreuzb. "im Halbschlaf"; zur Form vgl. nuomuodā und bust.]

Avots: ME II, 767

sablīzis (part. prt.), robust: sablīzis jauneklis Erlaa; sablîzis, angeschwollen AP.

Avots: ME III, 595