[pabust (li. pabùsti),

1) erwachen:
pabudu jau priekš gaismas Rutzau, Nigr.;

2) eine Zeitlang wach sein:
pagājušu nakti pabudis šuodien e̦smu miegains Nigr.]

Avots: ME III, 10

pabust,

1): auch Dunika, NB., Preiļi (Kur. Nehrung), Pas. XIV, 469 (aus der Kur. Nehrung); ‡

3) "atspirgt" Dunika: sējumi pēc lietus ir pabuduši; ‡

4) "paaugt" Dunika, NB.: zē̦ns jau labi pabudis.

Avots: EH II, 122