Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'caca' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'caca' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
cacans
‡ cacans "?": milzīgi vēži, visi kâ cacani vien! Janš. Mežv. ļ. II, 239 (ähnüch Līgava II, 141).
Avots: EH I, 259
Avots: EH I, 259
cacaunieks
‡ cacaunieks "etwas Hübsches (?)" Kaltenbr.: tâ kâ cacaunieki, liebkosend von kleinen Entchen gesagt.
Avots: EH I, 260
Avots: EH I, 260
Šķirkļa skaidrojumā (7)
burāt
cace
‡ cace, ein Kinderspielzeug Gr.-Buschh. n. FBR. Xll, 59, Wessen. Nebst oder durch li. cacà aus poln. caca dass.
Avots: EH I, 260
Avots: EH I, 260
derža
II derža Wessen, eine mit Durchfall verbundene Pferdekrankheit ("Hodenbruch"): kuram zirgam ir d., tas ē̦d ātri. drīzi kārnījas un labi nebaŗuojas. Zu li. déržti "cacare", woneben le. dirst.
Avots: EH I, 316
Avots: EH I, 316
dirsiens
‡ dir̂siens 2 ,
1) zeitlich begrenzte cacatio, auch das Resultat derselben, das Exkrement:
ciema ēdiens, krūmu d. Salis;
2) ein Hitzkopf
Dond., (gesproch.: dir̂sans 2 ), Salisb.
Avots: EH I, 322
1) zeitlich begrenzte cacatio, auch das Resultat derselben, das Exkrement:
ciema ēdiens, krūmu d. Salis;
2) ein Hitzkopf
Dond., (gesproch.: dir̂sans 2 ), Salisb.
Avots: EH I, 322
dirst
dìrst: vielleicht nebst li. deržti, der̃kti "cacare" zur Wurzel dher- in lat. foria "Durchfall" bei Walde Lat. etym. Wrtb. 3
Avots: EH I, 322
Avots: EH I, 322
nokult
nùokul˜t
1): n. ar vāli drēbes mīkstas un glumas Frauenb., Seyershof. nuokūlām [līdz nāvei] Cacana meitu Vanagu ligzda 27. ruokas kusa, - nevarēja rakstā n. Ramkau; ‡
2) töten
Lng. Refl. -tiês, ‡
2) das Dreschen (des Getreides) beendigen
Pas. X, 305: n. pa slitu laiku Seyershof; ‡
3) ausgedroschen werden:
labi nuokūlies klājiens Ramkau; ‡
4) vom Dreschen müde werden:
bija tâ nuokūlušies, ka ... Jürgens 68; ‡
5) mit Mühe an einen Ort gelangen
Diet.
Avots: EH II, 57
1): n. ar vāli drēbes mīkstas un glumas Frauenb., Seyershof. nuokūlām [līdz nāvei] Cacana meitu Vanagu ligzda 27. ruokas kusa, - nevarēja rakstā n. Ramkau; ‡
2) töten
Lng. Refl. -tiês, ‡
2) das Dreschen (des Getreides) beendigen
Pas. X, 305: n. pa slitu laiku Seyershof; ‡
3) ausgedroschen werden:
labi nuokūlies klājiens Ramkau; ‡
4) vom Dreschen müde werden:
bija tâ nuokūlušies, ka ... Jürgens 68; ‡
5) mit Mühe an einen Ort gelangen
Diet.
Avots: EH II, 57
sārņi
sārņi Arrasch, Jürg., Ermes, N.-Bergfried, Karls., sā`rņi C., PS., sā`rņi 2 Kl. (nom. pl.),
1) Schlacken
U., Spr. (sārni), Prl., Lancmanis (sārni, auch Lis., Tirsen, Warkl.), das Abgefallene vom Metall Brasche; "verrostetes Eisen" (sãrņi) Deg., sich absondernde Unreinigkeiten U., (sãrni) Biel., (sārņi), der sich im Troge des Schleifsteins bildende Bodensatz Nötk., Schmutz überhaupt U.: sārņus dzīt, Metall von Schlacken reinigen St., "kann allgemeiner für reinigen von Schlakcken, anhängender Unreinigkeit gebraucht werden" U. nuotīrīšu tavus sārņus it šķīstus (deinen Schaum aufs lauterste fegen) Glück Jes. 1,25. - auss sārņi, Ohrenschmalz. (fig.) nuost visi tie ikdienības sārņi B. Vēstn. šķīstīdamās nuo visiem pasaules sārņiem A. XI, 465;
2) Weiberkrankheit, Blum der Weiber
Manz. Lettus (sārni), Monatsreinigung (mēnešu od. sarkanie s. K. Blau Paduomi mātēm) U., Reinigung der Kindbetterin U.: cik ilgi sieva, kas dēliņu dzemdējuse, savu sārņu dēļ ir atšķirta, tik ilgi viņa nešķīsta III Mos. 12, 2;
3) Exkremente
Konv. 2 1375. Wohl zu li. šarvai "Menstrua der Weiber", av. sairya- "Schlacken, Mist", r. соръ "Kehrlcht, Unrat", slav. sьrati "cacare" und - wenn mit skaus ide. sk- - an. skarn "Mist", vgl. W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910 S. 790, Bezzenberger GGN. 1875, S. 225 f., Strekelj AfslPh. XXVIII, 513 f. nnd Persson Beitr. 167 und 942 f. Anders Būga KSn. I, 280 (nebst li. sarvalaĩ "srutos" zur Wurzel serz "laufen, fliessen" in le. sirt u. a.).
Avots: ME III, 806, 807
1) Schlacken
U., Spr. (sārni), Prl., Lancmanis (sārni, auch Lis., Tirsen, Warkl.), das Abgefallene vom Metall Brasche; "verrostetes Eisen" (sãrņi) Deg., sich absondernde Unreinigkeiten U., (sãrni) Biel., (sārņi), der sich im Troge des Schleifsteins bildende Bodensatz Nötk., Schmutz überhaupt U.: sārņus dzīt, Metall von Schlacken reinigen St., "kann allgemeiner für reinigen von Schlakcken, anhängender Unreinigkeit gebraucht werden" U. nuotīrīšu tavus sārņus it šķīstus (deinen Schaum aufs lauterste fegen) Glück Jes. 1,25. - auss sārņi, Ohrenschmalz. (fig.) nuost visi tie ikdienības sārņi B. Vēstn. šķīstīdamās nuo visiem pasaules sārņiem A. XI, 465;
2) Weiberkrankheit, Blum der Weiber
Manz. Lettus (sārni), Monatsreinigung (mēnešu od. sarkanie s. K. Blau Paduomi mātēm) U., Reinigung der Kindbetterin U.: cik ilgi sieva, kas dēliņu dzemdējuse, savu sārņu dēļ ir atšķirta, tik ilgi viņa nešķīsta III Mos. 12, 2;
3) Exkremente
Konv. 2 1375. Wohl zu li. šarvai "Menstrua der Weiber", av. sairya- "Schlacken, Mist", r. соръ "Kehrlcht, Unrat", slav. sьrati "cacare" und - wenn mit skaus ide. sk- - an. skarn "Mist", vgl. W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910 S. 790, Bezzenberger GGN. 1875, S. 225 f., Strekelj AfslPh. XXVIII, 513 f. nnd Persson Beitr. 167 und 942 f. Anders Būga KSn. I, 280 (nebst li. sarvalaĩ "srutos" zur Wurzel serz "laufen, fliessen" in le. sirt u. a.).
Avots: ME III, 806, 807