nùokul˜t li. nukùlti], tr.,

1) abschlagen, abklopfen, abprügen, abdreschen, das Dreschen beendingen:
Mārtiņš nuome̦t nuokultuo meiju AU. sāka raudāt slimāki kâ nuokults MWM. VIII, 19. meitas riju nuokūlušas. Refl. -tiês, sich abklopfen, sich abplagen: (puisis) tâ tik vien nuokūlies pa pasauli LP. IV, 108. nuokūlies kâ vēzis pa smiltīm JR. IV, 85.

Avots: ME II, 803

nùokul˜t

1): n. ar vāli drēbes mīkstas un glumas Frauenb., Seyershof. nuokūlām [līdz nāvei] Cacana meitu Vanagu ligzda 27. ruokas kusa, - nevarēja rakstā n. Ramkau; ‡

2) töten
Lng. Refl. -tiês, ‡

2) das Dreschen (des Getreides) beendigen
Pas. X, 305: n. pa slitu laiku Seyershof; ‡

3) ausgedroschen werden:
labi nuokūlies klājiens Ramkau; ‡

4) vom Dreschen müde werden:
bija tâ nuokūlušies, ka ... Jürgens 68; ‡

5) mit Mühe an einen Ort gelangen
Diet.

Avots: EH II, 57