Paplašinātā meklēšana

‡ apcepinât (li. apkẽpinti ), ringsum ein wenig braten, backen (tr.) Ar. u. a.: a. gaļu, kartupeļus. Refl. -tiês, sich ringsum (von der Sonne) bräunen lassen: par˙daudz a. saulē.

Avots: EH I, 75

atcepinât maizi, das Brod zu lange backen lassen, sodass sich die Kruste von der Krume trennt. Refl. -tiês, gleichbed. mit atcept 1.

Kļūdu labojums:
sodass = so dass

Avots: ME I, 152

cepin, zur Verstärkung von cept: saule pēc lietus cepin ce̦p.

Avots: ME I, 373

cepinât,

1): c. gaļu- auch Salisb. (neben cept maizi, kartiņus);

2): auch Salisb.; saule cepina acis ārā Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡

2) c. saulē, sich von der Sonne bräunen lassen.

Avots: EH I, 266

cepinât [li. kẽpinti], tr.,

1) braten, backen:
bitīte maizi cepināja BW. 2666. uz iesmu cits cepina gaļu;

2) sengen:
nuo debesīm saule kâ cepināt ce̦p A. XIII, 377. saule tevi cepina kâ reņģi Aps. Refl. - tiês, intr., braten, backen: un brūni tur cepinās augļi Kārstenis, Gāju p., 52.

Kļūdu labojums:
uz iesmu = uz iesma

Avots: ME I, 373

‡ *ce̦pins· s. ‡ *ce̦pans.

Avots: EH I, 265

[ìecepinât, tr.,

1) anbraten:
gaļas gabalu Ruj.;

2) einbrennen:
saule iecepinājusi vaigā vâtis Jürg.]

Avots: ME II, 6

izcepinât: i. reņges uz uoglēm Salis.

Avots: EH I, 437

izcepinât [li. iškẽpinti], tr., ausschmoren: gaļu C., Smilt., Ruj., Mar.

Avots: ME I, 721

‡ izcepinêt Warkl., =izcepinât (?). Refl. -tiês Warkl., sich übermässig erhitzen (sakarst): jis var saulē i.

Avots: EH I, 437

nùocepinât, ‡

2) (in der Sonne) bräunen
Oknist: n. ādu saulē.

Avots: EH II, 36

[nùocepinât, = nùocept 1: n. gaļu brūnu Bauske. Refl. - tiês, sich(von der Sonne) bräunen lassen: viņš saulē nuocepinājies brūns.]

Avots: ME II, 767, 768

[pacepinât (li. pakẽpinti),

1) ein wenig od. eine Weile backen od. braten
(tr.): pacepini gaļu vēl kādu brītiņu! Nigr.;

2) eine Weile in der Hitze schmachten lassen:
gans pacepinājis guovis dzina mājā Nigr. Refl. -tiês, sich den heissen Sonnenstrahlen eine Weile aussetzen: p. saule Bauske.]

Avots: ME III, 11

[pãrcepinât, zu lange backen (tr.): p. maizi.]

Avots: ME III, 152

sacepinât: s. (Bed. 1?) gaļu ar sīpuoliem Salis.

Avots: EH II, 399

sacepinât, tr.,

1) in grosserer Menge braten, backen;

2) zu stark braten, bratend,backendverbrennen, versengen.

Avots: ME III, 601

uzcepinât, (leichthin auf dem Bratspiess Schwanb.) aufbraten (tr.): gaļu Siuxt.

Avots: ME IV, 320

izguôzêt: "auf Kohlen im Ofen (Brot) ausbacken (izcepinât)" Frauenb. (mit uõ ). Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge, nach Herzenslustfaulenzen
Siuxt: labi izguozējies jau nu esi, - sāc taču strādāt!

Avots: EH I, 451

spìrksts, -s Mar. n. RKr. XV, 137 = dzirksts; Plur. spìrkstis ² N.-Rosen n. FBR. VIII, 41, N.-Laitzen, glühende Kohlen unter der Asche U., heisse Asche: gaļu cepinājuši ugunskura karstuos pe̦lnuos (spirkstīs) Konv. ² 3098. raganas vēmekļi . . . ierušināmi spirkstīs LP. VII, 583. es vairs negribu savus nagus spirkstīs bāzt Duburs Ērglis un Šperbers 66. Phonetische Schreibung mit -h- für etymol. -g-; s. spirgsti und vgl. pirkstis.

Avots: ME III, 1000

taukšêt Adl., C., PS., Serbigal, Wolm. (mit aû), AP., Arrasch, Salisburg (mit aû ^2), Gr.-Buschhof, Sessw. (mit àu ^2), Waidau u. Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Kosenhof, A.-Ottenhof, Schujen, Smilten, U., taûkšķêt Festen, KL, Saikava, (mit aû ²⁾ Salisb., (mit àu ²⁾ Fehteln, Kokn., Stockm., taûšķêt Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Golg., Kalz., Saikava, Schwanb., -ẽju, Fett schmelzen, schmoren U., (Erbsen) mit Butter oder Fett schmoren U., rösten (in Golg., Bers., Schwanb., Salisb. nur von Erbsen: "kaņepes, ciguoriņus grauzdē" Salisb.): (Hanf) zwischen glühenden Steinen gar machen Allunan n. U.; stowen V.: tuo . . . uz uguni mest un taukšķēt (in spätern Ausgaben: cept) II Makk. 7, 5. taukšķē̦tu tev būs tuo nest III Mos. 6, 21. taukšķē̦ti (LP. VII, 294, Etn. I, 47) od. taukšē̦ti (Ronneb., Serbigal, AP., Smilten, A.-Ottenhof) resp. taušķē̦ti (Selb., Jauns.) zirņi. kaņepes taukšēt (=grauzdēt) Wolmarshof, Etn. I, 3, Smilten, Schujen, (=cepin%C3%A2t">cepinât) A-.Ottenhof, AP., (= piesta sagrūst eļļainas) Serbigal, (taušķêt) Palzm. n. RKr. XVII, 83. taukšêt (= cepinât) pupas AP. vaguļu vāceli taušķēsim BW. 19280, 1. rutkus taušķēt Prl. n. FBR. VI, 101. taukškē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815; "puffen" V.; schlagen, prügeln Palzm. n. RKr. XVII, 83 (taušķêt): ar... kūjām taukšēja (taûšķēja Golg.) ve̦lnus LP. VI, 164. tevi . . . varuot taukšķēt pēc patikšanas Baltp. R. I, 113. garu redžus viņš prata taukšēt ("?") ar sava prāta sietu Stari I1, 523. Da beim Rösten von Erbsen diese knallend emporschnellen, etwa zu li. taukšė´ti "klappern" (An. 146, LChr. 352,6, Būga PФB. LXVI 231); mit taušķêt "prügeln; stampfen" vergleicht Būga KZ. LII, 287 f. li. tauškė´ti "anklopfen". Anders Scheftelowitz KZ. LVI, 185 und 195.

Avots: ME IV, 137